Galvenā sugu sociālekonomiskā vērtība ir bioloģiskās, t.sk. arī ģenētiskās daudzveidības nodrošināšana, jo dabas parka sugu komplekss satur Viduslatvijas reģiona, kā arī osiem tipisko sugu ģenētiskos resursus, kam ir nozīme ģenētiskās daudzveidības saglabāšanā.

Dažādo sugu eksistence dabas parkā dod arī lielas iespējas cilvēku izglītošanai, sugu vērošanai, fotografēšanai, filmēšanai dabiskos apstākļos. Daudzviet pasaulē par populāru atpūtas veidu ir kļuvusi, piemēram,  putnu vērošana un „fotomedības”. Daļai sugu ir arī ievērojama estētiskā vērtība.

Dažu augu sugu – meža zemenes, mellenes, brūklenes, dzērvenes u.c. ogas, kā arī ēdamās sēnes parkā var ievākt, tomēr to resursi ir nelieli. Parkā tradicionāli vāc arī citus dabas materiālus dažādām vajadzībām – floristikai, dizaina elementiem u.c.