Kompleksa austrumu daļā Ogres pilsētas teritorijā atrodas Valsts nozīmes aizsargājamais pilskalns “Zilais kalns – pilskalns” (Valsts kultūras pieminekļu sarakstā Nr. 1861, aizsardzībā kopš 1998. gada). Pēc pētnieka Ernesta Brastiņa ziņām, 1907. gadā atklātais pilskalns ir izveidots kalna kauprē, kas paceļas 27 metrus  virs apkārtnes.  Tam pāri gājis sens ceļš no Ogres uz Tīnužiem, kas vēlāk novirzīts uz ziemeļiem, uz kalna nogāzes piekāji. 1913. gadā pilskalnā uzcelts uguns novērošanas tornis (Brastiņš 1930). Arheoloģiski pētījumi, kas liecinātu par pilskalna datējumu un sniegtu citas ziņas, nav veikti.  Tiek uzskatīts, ka tas ir patvēruma pilskalns, kurā cilvēki nedzīvoja pastāvīgi, bet patvērās tikai briesmu gadījumos. Pašlaik pilskalns ainavā iezīmējas vāji, un vairums dabas parka apmeklētāju par šī pilskalna esamību nav informēti, kaut arī tā virsotnē izvietots informācijas stends.

  1. gs. beigās un 19. gs. sākumā tagadējā dabas parka rietumu daļā bijis Krievijas Cara armijas militārais poligons (DAP 2011). Pirmā pasaules kara laikā, kā arī 1919. gadā Ikšķilē, Ogrē un to apkārtnē notikusi karadarbība, kas skārusi arī Zilos kalnus, kompleksa centrālajā un rietumu daļā ir saglabājušies ierakumi, satiksmes ejas, zemnīcu kontūras un citi kaujas lauka liecinieki reljefā. Arī LPSR laikā Padomju armijas vienību Ogres apkārtnē veiktajās mācībās tika iekļauta arī Zilo kalnu teritorija, galvenokārt kompleksa austrumu daļa, kur redzamas to pēdas reljefā.

Ogres un Ikšķiles kā intensīvi apdzīvotu vietu veidošanos sekmēja dzelzceļa līnijas Rīga-Dinaburga (tagad Rīga-Daugavpils) izbūve 1861. gadā. Pateicoties dzelzceļam, rīdziniekiem un cietiem attālāku vietu iedzīvotājiem paveras iespēja iepazīt un novērtēt izcilo Zilo kalnu dabu.  Atpūtniekus piesaista dabas ainavu skaistums un priežu mežu gaisa dziedinošās īpašības. Kopš tā laika Ogres apkārtne pakāpeniski sāk attīstīties kā atpūtas un kūrorta vieta. Pēc Pirmā pasaules kara stipri izpostītā Ogre strauji atjaunojas un attīstās un 1928. gadā iegūst pilsētas tiesības. Pirms Otrā Pasaules kara Ogre ir viena no nedaudzajām vasarnīcu un kūrorta pilsētām Latvijā, bet Zilie kalni – iecienīta iedzīvotāju un pilsētas viesu atpūtas vieta.

Pēc Otrā pasaules kara Ogres kā kūrorta un vasarnīcu pilsētas attīstība tiek pārtraukta. Līdz 1984. gadam turpinās  forsēta rūpniecības attīstība. Ogres Zilo kalnu DA piekājē uzceļ daudzstāvu dzīvojamo namu masīvu. Līdz ar iedzīvotāju skaitu pieaug arī rekreācijas slodze Zilajos kalnos, iedzīvotāji to aktīvi izmanto ikdienas atpūtai un sportam.

  1. gadā Grantskalnos sākas grants ieguve un 20,8 ha platībā izveidojas Dubkalnu karjers. Par grants ieguves pārtraukšanu, par rekreācijas plānošanas un reglamentēšanas nepieciešamību, kā arī par nepieciešamību Ogres Zilajiem kalniem noteikt aizsardzības statusu 20. gadsimta 80-tajos gados iestājas dabas aizsardzības speciālisti un entuziasti.

Pēc II pasaules kara Ogres Zilo kalnu teritorija kļūst par valsts īpašumu un tiek iekļauta Ogres pilsētas zaļajā zonā. Pilsētu zaļo zonu meži līdz ar dabas pieminekļu un aizsargājamo teritoriju, kūrortu un aizsargjoslu mežiem pieder pie I grupas jeb aizsargājamiem mežiem, kur mežizstrādei ir noteikti ierobežojumi. Rīgas pilsētas un Ogres pilsētas īpašumtiesības uz tās vēsturiskajiem meža īpašumiem tiek atjaunotas 1999. gadā (DAP 2011).

Ikšķiles pilsētas ar lauku teritoriju pašvaldība 1999. gadā nelielā tagadējā dabas parka teritorijas daļā izveido vietējas nozīmes dabas liegumu “Ogres Zilie kalni” – Ogres mežniecības 141., 142. un 147. meža kvartālā, kur ir osu priežu meži un daudz īpaši aizsargājamo augu sugu atradņu.

  1. gadā veikta plašāka teritorijas apsekošana un izpēte projekta Latvijas īpaši aizsargājamo teritoriju sistēmas saskaņošana ar EMERALD/NATURA 2000 aizsargājamo teritoriju tīklu ietvaros, noskaidrojot, ka teritorija atbilst NATURA 2000 vietas statusam. 2003/2004. gadā Ogres Zilajiem kalniem kā potenciāli īpaši aizsargājamai teritorijai tiek izstrādāts pirmais dabas aizsardzības plāns (Čičendajeva M. 2004. „Potenciālās Īpaši aizsargājamās teritorijas – dabas parka „Ogres zilie kalni” dabas aizsardzības plāns”; apstiprināts ar Vides ministrijas 01.06.2004. rīkojumu Nr.164.), kas ietver arī individuālo apsaimniekošanas noteikumu projektu un teritorijas zonējuma projektu, kuri nav stājušies spēkā.
  2. gadā tiek izveidota īpaši aizsargājamā teritorija – dabas parks “Ogres Zilie kalni” 312 ha platībā (MK noteikumi (09.03.1999.) Nr. 83 “Noteikumi par dabas parkiem”, kas noteikta arī par NATURA 2000 teritoriju (Nr. 48. B1, vietas kods – LV0305200; B – teritorijas, noteiktas atbilstoši ES direktīvai “Par dabisko biotopu, savvaļas faunas un floras aizsardzību”, 92/43 EEK, 1 B – Eiropas nozīmes aizsargājamas dabas teritorijas, kas noteiktas īpaši aizsargājamo sugu, izņemot putnus, un īpaši aizsargājamo biotopu aizsardzībai)

Aģentūras sākumi meklējami  2000. gada 12.aprīlī, kad tika dibināta bezpeļņas organizācija SIA “Ogres tūrisma informācijas centrs”, laika gaitā tas bijis galvenokārt kā tūrismu veicinošs un popularizējošs uzņēmums, kura dibinātāji visos periodos  ir vairākas pašvaldības.  2010.gada novembrī izveidota Ogres un Ikšķiles novadu pašvaldību aģentūra “Ogres un Ikšķiles tūrisma attīstības aģentūra”, kuras dalībnieki ir Ogres un Ikšķiles pašvaldības.

  1. gada nogalē, izvērtējot tūrisma nozares būtiski atšķirīgo situāciju Ogres un Ikšķiles novadā, kā arī ņemot vērā dabas parka “Ogres Zilie kalni” un tai pieguļošo pilsētmežu teritoriju specifisko apsaimniekošanu, tiek pieņemts Aģentūras uzraudzības padomes un Ogres un Ikšķiles pašvaldību lēmums par Aģentūras reorganizāciju ar 2014.gada 1.janvāri. Lai uzlabotu tūrisma attīstību Ogres un Ikšķiles novados, tiek izveidoti atsevišķi Tūrisma informācijas centri Ogrē, Brīvības ielā 12a un Ikšķilē, Birzes iela 33A. Lai akcentētu un uzlabotu dabas parka “Ogres Zilie kalni” un to ieskaujošo meža teritoriju vispusīgu apsaimniekošanu un attīstību, abu novadu pašvaldības ir pieņēmušas lēmumu par grozījumiem, kas nosaka jaunās Aģentūras  funkcijas un nosaukumu “Ogres un Ikšķiles novadu pašvaldību aģentūra “Tūrisma, sporta un atpūtas kompleksa „Zilie kalni” attīstības aģentūra”, kas no 01.01.2014. atrodas Peldu ielā 22, Ikšķilē, Ikšķiles novadā.