No 21. līdz 23. maijam pašvaldības aģentūras “Tūrisma, sporta un atpūtas kompleksa “Zilie kalni” attīstības aģentūra" direktora vietniece Ieva Kraukle ar prezentāciju “Pilsētmeži cilvēku veselības aktivitātēm. Dabas parks “Ogres Zilie kalni”” piedalījās zinātniskā konferencē Luksemburgā. To organizēja biedrība “Meži un parki sabiedrības veselībai”.
“Šī bija ļoti interesanta, noderīga un piesātināta konference. Strādājām intensīvi – sākām pulksten 8:00 rītā un turpinājām vairāk nekā 12 stundas. Dienas pirmajā daļā konferencē piedalījās zinātnieki – paši luksemburgieši, daudz itāļu, poļi, somi, vācieši, daudz austrāliešu, jaunzēlandieši, amerikāņi, kopā vairāk nekā no 30 valstīm. Vakarpusē katru dienu notika publiskās debates jeb paneļdiskusijas, kurās runāja pasaules līmeņa speciālisti,” stāsta Ieva. “Konference bija īpaša ar to, ka visi klausījās visus. Zālē nepārtraukti bija ap simts cilvēku, taču vakara publiskajās debatēs klausītāju skaits dubultojās. Tad konferences dalībniekiem pievienojās interesenti no Luksemburgas. Arī no Eiropas parlamenta, jo dažu pieturu attālumā no mūsu konferences nama atrodas lielā Eiropas parlamenta māja, un citām iestādēm.”
Konferences centrālā tēma – mežu un parku ietekme uz cilvēku veselību. Daļa tika veltīta fiziskajai veselībai, piemēram, kā meži var palīdzēt mazināt astmu un asinsvadu slimības – infarktus, insultus. Otra daļa zinātnieku pievērsās psihoemocionālajai veselībai. Pirmajā sadaļā vairāk piedalījās veselības speciālisti. Otrajā – ar pilsētmežu vai mežu zaļajām teritorijām saistītie – ainavu arhitekti, arhitekti, teritoriju apsaimniekotāji, viņu vidū arī Ieva Kraukle.
“Prezentācijā stāstīju par labiekārtojumu un cilvēku atpūtas paradumiem Zilajos kalnos. Par to, kā mūsu iespējas jau tagad palīdz cilvēkiem atpūsties un uzlabot savu veselību. Sekoja pārspriedumi, kā vajadzētu uzlabot šo infrastruktūru, jo apmeklētāju skaits ir liels un mums pēc iespējas jāsaglabā esošās dabas vērtības un jācenšas arī nekaitēt apkārtējai videi. Viens no veidiem, kā vadīt apmeklētāju plūsmu – izveidot ērtas takas, lai viņi izvēlētos tās un neietu tur, kur mēs nevēlamies,” stāsta Ieva.
Pie konferences ieguvumiem Ieva Kraukle min arī šeit dibinātos kontaktus un Luksemburgas vides kopšanas pieredzi.
“Te atkal satiku zinātnieces no Polijas un Brazīlijas, ar kurām bijām iepazinušās jau iepriekšējās konferencēs Lietuvā un Vācijā. No jauna nodibinājām labus sakarus ar diviem Polijas zinātniekiem. Viņus ieinteresēja mūsu kūzulu taka, jo arī viņi pēta kokus, kam bijusi specifiska izmantošana (bišu kokus vai īpašus kokus, kur kādreiz iegūti sveķi), vai kokus, ko izmanto kā kultūrvēsturiskus objektus. Palīdzēju ātri atrast kontaktus, kur viņi varēs sazināties ar citiem zinātniekiem. Viņi jau sadarbojas ar kolēģiem Lietuvā, bet vēl trūka sakaru Latvijā, un man bija prieks, ka varēju tos palīdzēt izveidot. Ir labi, ka šādās konferencēs var satikt cilvēkus, kas citur pasaulē nodarbojas ar līdzīgām problēmām,” atzīst Ieva.
Viņa arī atklāj, ka piesātinātā grafika dēļ neizdevās nokļūt ārpus pilsētas. “Tomēr, pateicoties ļoti ērtajai un saprotamajai sabiedriskā transporta sistēmai, mazs brītiņš pilsētas apskatei tika. Turklāt sabiedriskais transports Luksemburgā ir bezmaksas, kas iebraucējam arī nav mazsvarīgi, jo nav jālauza galva un jātērē laiks, lai tiktu pie biļetes.
Arī šajos īsajos vērojumos bija nepārprotami redzams, ka Luksemburgā darbojas atziņa, ka, sakopjot apstādījumus un zālienu, nav jāpārcenšas. Starp tramvaja sliedēm ir iestādīti specifiski augi – sukulenti, kuri novērš putēšanu. Pilnīgi skaidrs, ka tas ir mērķtiecīgi darīts. Viņi “neskuj” zāli visās vietās. Kaut vai pie tramvaja līnijām var redzēt: ir vietas, kur ir nopļauts un ir, kur zālei atļauj augt. Tur zied pļavas puķes. Nav spēkā noteikums, ka zāle jāuztur 8 cm garumā. Viņi, visticamāk, pļaus, kad sēklas izbirs un būs iesējušās nākamās puķes.
Arī daudzi apstādījumi ir kopti, bet parasti tie izdomāti, izprojektēti tādā veidā, lai nebūtu jāiegulda pārāk lieli finansiālie un cilvēku resursi uzturēšanā. Manuprāt, šīs atziņas ir viens no ieguvumiem, ko mēs varam paņemt sev un saprast: ja mums ir jānodrošina dabas daudzveidība ikdienas apstādījumos, tad nevajag pārcensties, tos kopjot pār mēru.”
