Ikšķilieši savas teritorijas Lupīnu ielas privātmājās izpļauj regulāri. Tas ir pats pirmais noteikums cīņā ar Spānijas kailgliemezi. Taču te dzīvo ļaudis, kuri domā vēl soli uz priekšu: ja citiem piederošajās platībās iekarotājs jau ieperinājies, bet līdz viņu privātmājām vēl nav ticis, jādara viss iespējamais, lai arī turpmāk turētu tīru savu zemi un aizsargātu augus!
Kāda ir visefektīvākā kailgliemežu apkarošanas metode? Nolasīšana ar rokām! Vai pašvaldībai ir tāda štata vienība – kailgliemežu lasītāji? Nav. Tāpēc pašvaldības un citās teritorijās savairojušies kailgliemeži, kas kā tādi lienoši cīsiņi no meža malas un grāvjiem nāk arvien tuvāk, jālasa pašiem! “Aiz egoistiskām bailēm, lai tie iekarotāji neatnāk arī pie mums,” saka ikšķiliete Sandra.
“Latvietis ir viensētnieks,” viņa turpina. “Konkrētas norunas, cikos katru vakaru sākam šo kolektīvo kariņu ar gliemežiem, mums nav, taču visi kaimiņi pret šo darbu izturamies atbildīgi. Te pārsvarā dzīvo jauni, strādājoši cilvēki, un kad nu katrs līdz tam grāvim vai mežmalai tiek, tad arī cīnās. Pie mums ik vakarus var redzēt gliemežu medniekus ar lukturīti un spaini rokās.”
Kā vēl efektīvāk pretoties spāņu iekarotājam? Lai to noskaidrotu, Lupīnu ielas tālākā, meža gala iedzīvotāji vērsās Zilo kalnu aģentūrā un vienojās par kopīgu talku. Tās pirmajā daļā, kamēr gliemeži vēl kavējas savās slēptuvēs, aģentūras projektu vadītāja Ieva Kraukle iepazīstināja ar jaunāko un būtiskāko informāciju to apkarošanā un atbildēja uz ikšķiliešu jautājumiem.
“Ogres novada iedzīvotājiem organizējot semināru par Spānijas kailgliemežu ierobežošanu, kurā piedalījās SIA “Agromatco Latvia” agronome – dārzkope Dace Lesiņa, es pati atvadījos no kāda populāra mīta. Proti, tiek uzskatīts, ka nogalināt kailgliemezi ir par maz, jo tajā esošās oliņas sagaidīs nākamo sezonu. Izrādās, tā nav. Ja ar dārza šķērēm tos pārgriežam un turpat atstājam, pirmkārt, sugas brāļi – kanibāli vai kāds cits tos ātri vien apēdīs. Otrkārt, klajā, saulainā vietā, oliņām tāpat nebūs atbilstošu apstākļu, lai izdzīvotu. Līdz ar šī mīta izplēnēšanu utilizācijas pasākumiem vairs nav tik būtiska nozīme,” stāsta Ieva Kraukle.
Kā zināms, vislabāko rezultātu sniedz vairāku cīņas metožu kopums. Tāpēc talkas otrajā daļā aģentūras darbinieki kopā ar Lupīnu ielas iedzīvotājiem gardi pacienāja Spānijas kailgliemežus, problemātiskajās vietās izkaisot tiem nāvējošās Vitirol GB granulas.
Lai arī stāstām par šo oficiālu talku, patiesībā jau katrs vakars Ikšķilē, Lupīnu ielas meža galā, ir maza talka.
