Šķiet, šī vasara nebūs tik mitra kā iepriekšējā, bet tas nozīmē, ka arī Spānijas kailgliemežu aktivitāte mazināsies. Tomēr modrību zaudēt nedrīkstam! Jūnija beigās spāņi sāks dēt olas. Tāpēc, lai sasniegtu dzimumbriedumu, pašlaik tie ir visēdelīgākie. Līdz ar to šis ir īstais brīdis rijīgos svešzemniekus apkarot.
* Vispirms - īsa vizītkarte: šis bezmugurkaulnieks ir no 7 cm līdz 14 cm garš; ķermenis plats un nedaudz saplacināts; krāsa variē no brūngani pelēkzaļas līdz oranžai; pēda ir balta vai pelēcīga un to klāj gļotas; uz ķermeņa virsmas labi saskatāmi izcilnīši.
* Vienā reizē Spānijas kailgliemezis izdēj 20 - 30 olas, vienā sezonā – 400!
* Jauns gliemežu papildinājums visbiežāk dārzā var ierasties ar augiem podos. Tāpēc visdrošāk ir iegādāties kailsakņus vai mājās pirms stādīšanas rūpīgi apskatīt augu sakņu kamolu. Ja ir aizdomas par nelūgtajiem viesiem, zemi viegli nokrata no saknēm un sadedzina. Ieteicama arī stādu slīcināšana ūdenī. Tīrā ūdenī pieauguši Spānijas kailgliemeži noslīkst aptuveni pēc 24 stundām, mazāka izmēra gliemeži daudz ātrāk. Gliemežu bojāeju paātrina vara preparāta (vara sulfāta) pievienošana ūdenim (1 % šķīdums). Tomēr, ja podos ir izveidojušies gaisa burbuļi, tad gliemežu bojāejai būs nepieciešamas vairāk nekā 24 stundas. Novērots, ka gliemeži slēpjas gaisa burbuļos vai peld gaisa burbuļu virzienā, ja tādi traukā ir izveidojušies, un paliek dzīvi ilgāk par diennakti.
* Dzīvo vienu gadu. Pieaugušie īpatņi rudenī, pēc olu izdēšanas, iet bojā.
* Nepieaugušie un dzimumgatavību sasniegušie kailgliemeži spēj izturēt salu tikai līdz noteiktam atdzišanas punktam (–1.3 °C; ļoti reti –4 °C – pārsvarā nepieaugušie īpatņi).
* Olas dēj mitrās vietās vai komposta kaudzēs. Tās attīstās 3,5 – 5 nedēļās. Nepieaugušie gliemeži pārziemo zemsedzē, komposta kaudzēs, malkas kaudzēs, zem dēļiem u.c. priekšmetiem.
* Spānijas kailgliemeži ir aktīvi vakarā, naktī un no rīta. Barojas ar dažādiem lakstaugiem.
Dienā tie uzturas ēnainās un mitrās vietās zem krūmiem, dēļiem un citiem priekšmetiem. Lietainā un siltā laikā aktīvi arī dienā.
ASTOŅAS CĪŅAS METODES
* Lasīšana ar rokām un iznīcināšana. Tā ir visefektīvākā metode. Jānolasa ar rokām vēlu vakarā, krēslai iestājoties, vai agri no rīta (kad kailgliemeži ir aktīvi) un jāiznīcina – pāršķeļot ar lāpstas vai kāda cita asa priekšmeta palīdzību vai ievietojot uz vienu diennakti 10 % vārāmā sāls šķīdumā; tāpat var apliet ar verdošu ūdeni. Spānijas kailgliemezis savā barībā izmanto arī beigtus vai savainotus savas sugas īpatņus. Tāpēc beigtos gliemežus var atstāt citu īpatņu piesaistīšanai konkrētā vietā, taču šādā gadījumā konkrētā vieta jāapseko atkārtoti. Ja kailgliemeži tiek iznīcināti līdz jūlijam, beigtos indivīdus var aprakt zemē. Ja tos iznīcina augustā, septembrī, tad, lai nepieļautu oliņu nonākšanu vidē un to izšķilšanos, beigtie indivīdi jāsadedzina vai jāievieto vārāmā sāls šķīdumā.
* Lamatu un slazdu ierīkošana. Teritorijā var ierīkot gliemju lamatas. Par lamatām var kalpot kastes, burkas, pudeles ar nogrieztu galu un tajās ievietotu pievilinātājvielu, piemēram, pūstošiem augiem, suņu un kaķu sauso barību, kombinēto lopbarību.
Var ierīkot arī slīcināšanas slazdus – augsnē līdz tās virskārtai ierok trauku, kurā ielej šķidrumu kopā ar pievilinātājvielu. Visbiežāk slīcināšanas slazdos par pievilinātājvielu izmanto alu. Ja slazdos būs tikai tīrs ūdens, gliemeži var ātri no tā izlīst ārā. Tāpēc šķidrumam jāsatur vielas, kas veicina gliemežu noslīkšanu – 1 % vara (vara sulfāts) vai 10 % vārāmā sāls šķīdums.
* Indēšana ar limicīdiem, vara vitriolu. Atcerieties: izkaisot limacīdu granulas vietās, kur gliemji novēroti visvairāk, jāievēro atbilstoši limacīdu lietošanas un uzglabāšanas noteikumi.
* Speciālu sētiņu / aizsargbarjeru uzstādīšana. Var izmantot dabiskās barjeras – gliemežus atbaida raupjas virsmas: pelni, smiltis, olu čaumalas vai kafijas biezumi. Pēc lietus šīs barikādes, protams, jāatjauno. Efektīvas ir arī vara lentes, kas rada elektrisku impulsu.
* Dārzu ravēšana un augsnes irdināšana.
* Pārdomāta kompostu veidošana vai slēgta tipa komposta tvertņu lietošana. Regulāra komposta kaudzes pārrakšana, it īpaši rudenī, veicinās sadalīšanās procesu un mazinās gliemežu oliņu izdzīvošanu.
* Mājputnu izmantošana. Spānijas kailgliemežus barībā izmanto Indijas skrējējpīles jeb pudeļpīles, muskuspīles, gaļas vistu šķirnes (broileri). Metodes pielietošanu ierobežo tas, ka mājputni barojas pa dienu, bet kailgliemeži ir aktīvi no vakara līdz rītam.
* Regulāra zālāju pļaušana un zāles savākšana. Agros rītos gliemjus no zāles var nolasīt.
TAUTAS VĒROJUMI UN IETEIKUMI
* "Spānijas kailgliemežiem nepatīk loki un ķiploki, tāpēc tos var apstādīt ap zaļumiem un puķēm, lai tās pasargātu."
Kāds ievērojis, ka tie neēd rozmarīnu. Vēl kāds – ka spāņiem nepatīk kafijas biezumi.
* “Manam mazdārziņam vislielākie uzbrukumi nāk no meža puses. Tāpēc tur visā garumā noklāju vaskadrānu, bet uz tās noberu dāsnu kārtu ar sāli. Iekarotāji pret to atduras un ceļu uz dārzu neturpina.”
* “Citi iesaka ar rokām salasītos kailgliemežus samest iepriekš sagatavotā spainī ar sālsūdeni. Bet tad seko drausmīga smirdoņa! Efektīvāk ir ar etiķi. Spainī, kurā lasa, ielej etiķi, viņi pēc tam saražo gļotas, un beigti ir. Pāris dienas patur un var izgāzt, aprakt to melno suslu.”
* “Salasītus aplej ar verdošu ūdeni. Var arī sasaldēt.”
* “Nenogaliniet vietējos kailgliemežus, piemēram, tos ar leoparda rakstu, jo tie ēd spāņa olas.”
* “Ļoti iedarbīgs ir dzelzs preparāts, bet tas gan sanāk padārgi.”
* “Izmēģināju spāņus par ēsmu zivīm – ķērās! Nolasītos sabērām dīķi un redzējām, ka zivis tos apēd.»
ATCERĒSIMIES :
! Vislabāk darbojas vairāku metožu kopums!
! Spānijas kailgliemežu apkarošanā jāiesaistās visu īpašumu saimniekiem. Ja pa vidu būs vienaldzīgie, pie vēlamā rezultāta netiksim.
