Lai par virsrakstā pausto apgalvojumu pārliecinātu lasītāju, piedāvājam īsu SPĀNIJAS KAILGLIEMEŽA (Arion vulgaris) VIZĪTKARTI:
* KĀ ATPAZĪT SPĀNIJAS KAILGLIEMEZI? Šis bezmugurkaulnieks ir no 7 cm līdz 14 cm garš; ķermenis plats un nedaudz saplacināts; krāsa variē no brūngani pelēkzaļas līdz oranžai; pēda ir balta vai pelēcīga un to klāj gļotas; uz ķermeņa virsmas labi saskatāmi izcilnīši.
* Spānijas kailgliemezim pašlaik ir vislielākā ēstgriba, jo jāpagūst sasniegt dzimumbriedumu, lai jau jūnija beigās sāktu dēt olas.
* Vienā reizē tas izdēj 20 - 30 olas, vienā sezonā – 400!
* Dzīvo vienu gadu. Pieaugušie īpatņi rudenī, pēc olu izdēšanas, iet bojā.
* Olas dēj mitrās vietās vai komposta kaudzēs. Tās attīstās 3,5 – 5 nedēļās. Nepieaugušie gliemeži pārziemo zemsedzē, komposta kaudzēs, malkas kaudzēs, zem dēļiem u.c. priekšmetiem.
* Spānijas kailgliemeži ir aktīvi vakarā, naktī un no rīta. Barojas ar dažādiem lakstaugiem.
Dienā tie uzturas ēnainās un mitrās vietās zem krūmiem, dēļiem un citiem priekšmetiem. Lietainā un siltā laikā aktīvi arī dienā.
SEPTIŅAS CĪŅAS METODES
* Lasīšana ar rokām un iznīcināšana. Tā ir visefektīvākā metode. Jānolasa ar rokām vēlu vakarā, krēslai iestājoties, vai agri no rīta (kad kailgliemeži ir aktīvi) un jāiznīcina – pāršķeļot ar lāpstas vai kāda cita asa priekšmeta palīdzību vai ievietojot uz vienu diennakti 10 % vārāmā sāls šķīdumā. Spānijas kailgliemezis savā barībā izmanto arī beigtus vai savainotus savas sugas īpatņus. Tāpēc beigtos gliemežus var atstāt citu īpatņu piesaistīšanai konkrētā vietā, taču šādā gadījumā konkrētā vieta jāapseko atkārtoti. Ja kailgliemeži tiek iznīcināti līdz jūlijam, beigtie indivīdi jāaprok zemē. Ja kailgliemeži tiek iznīcināti augustā, septembrī, lai nepieļautu oliņu nonākšanu vidē un to izšķilšanos, beigtie indivīdi jāsadedzina vai jāievieto vārāmā sāls šķīdumā.
* Lamatu un slazdu ierīkošana. Teritorijā var ierīkot gliemju lamatas. Par lamatām var kalpot kastes, burkas, pudeles ar nogrieztu galu un tajās ievietotu pievilinātājvielu, piemēram, pūstošiem augiem, suņu un kaķu sauso barību, kombinēto lopbarību.
Var ierīkot arī slīcināšanas slazdus – augsnē līdz tās virskārtai ierok trauku, kurā ielej šķidrumu kopā ar pievilinātājvielu. Visbiežāk slīcināšanas slazdos par pievilinātājvielu izmanto alu. Ja slazdos būs tikai tīrs ūdens, gliemeži var ātri no tā izlīst ārā. Tāpēc šķidrumam jāsatur vielas, kas veicina gliemežu noslīkšanu — 1 % vara (vara sulfāts) vai 10 % vārāmā sāls šķīdums.
* Indēšana ar limicīdiem, vara vitriolu. Atcerieties: izkaisot limacīdu granulas vietās, kur gliemji novēroti visvairāk, jāievēro atbilstoši limacīdu lietošanas un uzglabāšanas noteikumi.
* Speciālu sētiņu uzstādīšana.
* Dārzu ravēšana un augsnes irdināšana.
* Pārdomāta kompostu veidošana vai slēgta tipa komposta tvertņu lietošana. Regulāra komposta kaudzes pārrakšana, it īpaši rudenī, veicinās sadalīšanās procesu un mazinās gliemežu oliņu izdzīvošanu.
* Regulāra zālāju pļaušana un zāles savākšana.
Vislabāk darbojas vairāku metožu kopums.
ZIŅO PAR INVAZĪVO SUGU ATRAŠANĀS VIETU!
Ogres novada pašvaldība īsteno projektu “Invazīvo sugu izplatības ierobežošanas pasākumu organizācijas plāna izstrāde 2026. – 2030. gadam Ogres novadā.” Tā ietvaros 30. maijā notika seminārs par invazīvo sugu ierobežošanu. Paredzēta arī invazīvo sugu apkarošanas talka.
Iedzīvotāji un īpašumu apsaimniekotāji aicināti ziņot par Ogres novadā konstatētajām invazīvajām sugām, lai varētu ievākt precīzākus datus par tām: ej.uz/augu_sugas
ej.uz/dzivnieku_sugas
Ziņojumus var sūtīt arī projekta īstenotājiem uz e-pastu invazivs@environment.lv, pievienojot informāciju par invazīvo sugu, tās atrašanās vietu (koordinātas vai vieta apvilkta kartē) un aptuveno daudzumu.
Tuvākajā laikā speciālisti plāno apsekot ziņojumos norādītās vietas.
Vairāk https://latvianature.daba.gov.
