Uz dabas parku “Ogres Zilie kalni” brauc cilvēki no visas Latvijas. Tomēr Ogres Zilo kalnu distanču slēpošanas trasē, Suņu pajūgu takā, ceļā uz Skatu torni un tā virsotnē arvien biežāk ieskanas arī gaviles angļu, franču, turku un citās valodās.
Kā izbaudīt ziemas baltumu Ogres Zilajos kalnos? Tūdaļ starp dažādām iespējām meklēsim katrs savējo!
Garākā distanču slēpošanas trase Pierīgā
“Skaista daba, trase super... Cilvēku gan daudz,” tā savos pirmajos iespaidos sociālajos tīklos šoziem dalījies slēpotājs Aldis Šomka.
Slēpošanas trase, kuru uztur Ogres novada pašvaldības aģentūra “Tūrisma, sporta un atpūtas kompleksa “Zilie kalni” attīstības aģentūra", stiepjas 12 kilometru garumā – no Ogres līdz Ikšķilei un atpakaļ. Tā ir garākā speciāli izveidotā slēpošanas trase Pierīgā, turklāt izmantojama bez maksas. Var veikt arī atsevišķus posmus, neizslēpojot trasi visā garumā.
Ogres Zilo kalnu Starta laukumā, kur sākas slēpošanas trase gan Ogres, gan Ikšķiles virzienā, atrodas slēpju nomas punkts un ērtākai piekļuvei izveidota autostāvvieta.
Slēpojumu ērti uzsākt arī no Ogres un Ikšķiles pilsētu puses. Sākot trasi Ogrē, interesentiem pieejams biedrības “Nesēdi mājās” slēpju nomas punkts, kas atrodas Mālkalnes prospektā 26.
Iesācējiem ir piemērotāka trase ar zaļo marķējumu. Prasmīgākie slēpotāji aicināti izvēlēties trasi ar sarkano marķējumu (tajā būs stāvāki kāpumi un kritumi). Drošības nolūkā izveidoti atsevišķi posmi ar viena virziena slēpošanas kustību.
Izmantojot gan retraku, gan arī sniega motociklu, trase tiek speciāli blietēta un rullēta visā platumā, tad ievilktas sliedes: vidū – slēpošanai slidsolī, bet malās – klasiskajam solim.
Visa trase katru dienu apgaismota līdz pulksten 22.00, tātad izmantojama arī tumšajās vakara stundās.
Ik gadus, kamēr vien trasē ir atbilstoši apstākļi, reizi nedēļā – otrdienu vakaros – te notiek slēpojums “Zilo kalnu apļi”. Tas sākas Starta laukumā un norisinās pa 2,3 km apgaismoto apli, fiksējot stundas laikā noslēpoto apļu skaitu (jaunākajiem dalībniekiem līdz 14 gadiem – pusstundas laikā).
Suņu pajūgu takā vizina haskiji un malamuti
Arī pie Suņu pajūgu takas sākumpunkta Ogrē, Apiņu ielas galā, var novietot automašīnu.
Biedrības “Sniega suņi” saimniekiem ir vairāk nekā desmit gadu pieredze šādu izpriecu organizēšanā. Viņiem pieder teju trīs desmiti suņu – haskiji un malamuti, no kuriem apmēram puse ir adoptēti. Jo neordinārā rakstura, temperimenta un pārlieku lielās enerģijas dēļ ne katram ar tiem izdodas sadzīvot. Savukārt biedrības “Sniega suņi” misija ir pamesto Sibīrijas haskiju, Aļaskas malamutu un Aļaskas haskiju adopcija, rehabilitācija un apmācība kamanu suņu sportā.
Brauciena ātrums – no 15 līdz 30 kilometriem stundā. Tas atkarīgs no suņu noskaņojuma un arī no tā, kā sakomplektēts pajūgs. Ragavās iejūdz sešus suņus. To jauda – vizināt ģimeni ar diviem pieaugušajiem un bērnu. Pajūgā var braukt arī trīs mazāka auguma pieaugušie. Šis, protams, ir maksas brauciens. Tā garums – apmēram trīs kilometri. Piedzīvojumus suņu pajūgu takā ļoti bieži izvēlas ārzemnieki. Pēc tam viņi dodas uz Skatu torni un citās Ogres Zilo kalnu takās. Tālie ciemiņi ierauga un novērtē to, pie kā mēs paši esam pieraduši, - mūsu krāšņo, nesabojāto dabu un mežu.
Kopā ar aizraujošu izbraucienu suņu pajūgā iespējams piedzīvot sirdi sildošu saziņu ar kamanu suņiem. Jo haskiji un malamuti arvien ir sabiedrības dvēseles un ļoti draudzīgi apmeklētājiem.
Ogres Zilo kalnu Skatu tornis – apmeklētākais Latvijā
Lielākais apmeklētāju pieplūdums Skatu tornim ir pavasaros un rudeņos, kad ik mēnesi tajā uzkāpj 4500 līdz 5000 apmeklētāju, gadā – apmēram 52 tūkstoši.
Vēl daži skaitļi:
* Ogres Zilo kalnu skatu torņa augstums – 30,4 metri;
* līdz augšējai skatu platformai ved 144 pakāpieni;
* vienlaikus tornī var uzturēties ne vairāk par 20 cilvēkiem.
Tie, kuri pieveikuši visus 144 pakāpienus, labā laikā te ierauga arī Rīgas radio un televīzijas torni, Latvijas televīzijas ēku, Vanšu tiltu, Rīgas Svētā Pētera baznīcu un citas augstākās Rīgas celtnes. Protams, no putna lidojuma aplūkojami arī Zilo kalnu meži un pakalni, Ikšķile un Ogre, kā arī abu pilsētu apkaime, Daugava un meži aiz tās.
Tornī uzstādītas informatīvās plāksnes ar fotogrāfijām un norādēm, ko kurā pusē meklēt un censties saskatīt.
Populāra arī Zilo kalnu ziemas peldvieta
Ogres Zilo kalnu Dubkalnu ūdenskrātuves ziemas peldvietā roņiem par prieku uzbūvēta laipa un kāpnītes, uzstādīts soliņš un drēbju pakaramie. Līdzās atrodas autostāvvieta.
Kāds magnēts viņus šurp velk?
“Tā nav piespiešanās, bet gan bauda un nepieciešamība. Katrs rīts dabā ir neaprakstāms! Tu pa īstam pamosties un saņem enerģijas lādiņu visai dienai,” savās sajūtās dalās Andželika Krūmiņa-Brūna un ieteic: “Āliņģī jau nav jāmarinējas. Pietiek ar 1,5 līdz 2 minūtēm, un tu savu kaifu esi saņēmis. Vienkārši stāvi. Kustoties aukstajā ūdenī, kļūst vēsīgāk.”
Viņa gan arī piebilst, ka tas ir ļoti individuāli: “Jāieklausās sevī. Ja iekšējā balss pretojas, tad nevajag. Un, protams, jāsāk no vasaras.”
“Dzīvoju pie Selēku ezera, bet peldēties braucu uz Dubkalnu ūdenskrātuvi. Esmu gājusi jūrā un daudzos ezeros, bet ar Dubkalniem to nevar salīdzināt! Te ir tik tīrs un svaigs ūdens, ka pēc tam pat dušā negribas iet! Turklāt jau pēc pieciem soļiem nokļūstu vēlamajā dziļumā!
Pelde ne vien stiprinājusi veselību, bet arī savedusi kopā ar daudziem interesantiem cilvēkiem,” vērtē Ieva Grūbe.
Savukārt Lelde Stauža atzīst: “Man patīk tā sajūta, kad, ziemā ieejot ūdenī, ir mirklis, kurā it kā viss apstājas. Tu tikai elpo un koncentrējies uz sevi. Dzīvē mums ir ļoti maz tādu mirkļu, kad varam tā vienkārši pabūt ar sevi. Šo sajūtu man arvien gribas piedzīvot no jauna. Iegremdējusies esmu vēsumiņā, bet man nav auksti. Un ar baudījumu vēroju skaisto ainavu apkārt.”
Lelde atzīst, ka vīrusi viņai vairs nepielīp. Ziemas peldes palīdz atjaunoties organismam un sniedz sava veida baudījumu.
Laba slava arī Zilo kalnu Ziemassvētku vecītim
Ceļu pie čaklajiem Ogres novada bērniem viņš mērojis jau divus gadus. Pēc iepriekšēja pieraksta Ziemassvētku laikā sirsnīgā svētku atmosfērā pie vecīša ciemojas ģimenes ar bērniem. Aizvadītā gada decembrī Zilo kalnu Ziemassvētku vecīša namiņu izdevās apmeklēt aptuveni četriem simtiem bērnu.
Par uzburto Ziemassvētku noskaņu ne mazāk par mazajiem gandarīti vecāki. Kā viņi atzīst, pašu bērnībā tik skaistu namiņu un mīļu vecīti neesot izdevies sastapt. Un ko tur slēpt – māmiņas un tēti priecīgi arī par to, ka Ogres Zilo kalnu vecītis šos svētkus dāvina par brīvu.
Protams, Ogres Zilajos kalnos visos gadalaikos var atrast interesantas aktivitātes. Galvenais – tās pamanīt. Uz to mūs mudina jau minētā ziemas peldētāja Lelde Stauža: “Ikvienu gribu aicināt novērtēt dabas tuvumu un Ogres Zilo kalnu dažādās piedāvātās iespējas. Mēs tos labumus parasti gribam meklēt ārpusē, bet tie ir tepat!”
Foto – no Zilo kalnu aģentūras arhīva
Publicēšanai sagatavojusi Zilo kalnu aģentūra, publicēts žurnāla "Baltijas koks" marta numurā
