3. septembrī Zilajos kalnos notika tradicionālais militāri patriotiskās audzināšanas pārgājiens „Sagaidot Mazās Juglas kaujas 103. gadadienu” ar mērķi stiprināt nacionālo pašapziņu un piederības sajūtu Latvijai, izzināt vēsturi un godināt latviešu strēlniekus, kā arī iepazīstināt skolēnus ar Nacionālo bruņoto spēku tehniku un ekipējumu. Pasākumā piedalījās Ikšķiles un Ogres novada skolu pamatskolas un vidusskolas posma klašu skolēni. Militāri patriotiskais audzināšanas pasākums sākās ar pārgājienu, kas noslēdzās ar svinīgu ceremoniju pie Dubkalnu ūdenskrātuves un informatīvi izzinošām aktivitātēm.
Pasākuma atklāšanā klātesošos uzrunāja Ikšķiles novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Indulis Trapiņš, kurš uzsvēra, ka mums visiem ir svarīgi atcerēties kaujas pie Mazās Juglas 1917. gadā, kurās simtiem latviešu karavīru varonīgi cīnījās un daudzi atdeva savu dzīvību Latvijas valsts idejas vārdā. Svinīgu uzrunu teica arī Ogres novada domes priekšsēdētājs Egils Helmanis un Zemessardzes 54. inženiertehniskā bataljona komandieris pulkvežleitnants Ainārs Rauza. Viņš sacīja: „Man ir gandarījums, ka mūsu rindas papildinās jauni zemessargi, kuri izvēlējušies pievienoties Zemessardzei, veltīt savu brīvo laiku, lai attīstītos un pilnveidotos, lai mūsu valsts paliktu brīva un neatkarīga.” Skolēnus uzrunāja arī bataljona kapelāns Ivars Babris.
Pēc tam skolēni piedalījās informatīvi izzinošās aktivitātēs. Militārās tehnikas un aprīkojuma paraugdemonstrējumus – transporta tehniku, testa braucienus, nesprāgušās munīcijas neitralizēšanas un glābšanas uz ūdens paraugdemonstrējumus – nodrošināja Zemessardzes 54. inženiertehniskais bataljons, Nacionālo bruņoto spēku Gaisa spēki, Militārā policija. Savas aktivitātes piedāvāja arī Rekrutēšanas atlases centrs un citi.
Pasākumu organizēja Ogres un Ikšķiles novada pašvaldība, Ogres un Ikšķiles novada pašvaldības aģentūra „Tūrisma, sporta un atpūtas kompleksa „Zilie kalni” attīstības aģentūra” un biedrība „Patriotiskās audzināšanas un militārās tuvcīņas skola”.
Latvijas vēsturē Juglas kaujas uzskatāmas par otru lielāko latviešu strēlnieku varonības apliecinājumu pēc Ziemassvētku kaujām. 1917. gada 1. septembrī Austrumu frontes Daugavas sektorā sākās lielākā vācu ofensīva triju kara gadu laikā ar mērķi ielenkt un iznīcināt Krievijas 12. armiju, kas aizsargāja Rīgu, un ieņemt pilsētu. Uzbrukums sākās tagadējā Salaspils un Ikšķiles novada teritorijā, kur aizsardzības pozīcijas bija ieņēmuši latviešu strēlnieku pulki. Divdesmit sešu stundu laikā cīņā pret vāciešiem savu dzīvību atdeva vairāk nekā puse no 5. Zemgales pulka strēlniekiem un 80 procentu pulka virsnieku.
Jaunumi
