“Savas doktordisertācijas ietvaros pētu pilsētmežus un kā galveno objektu – tieši Ogres Zilos kalnus, kur arī ikdienā strādāju. Šie pētījumi man palīdz uzlabot vidi mūsu dabas parkā,” atklāj Ogres novada pašvaldības aģentūras “Tūrisma, sporta un atpūtas kompleksa “Zilie kalni” attīstības aģentūra” direktora vietniece Ieva Kraukle.
Nesen notikušajā Latvijas Universitātes starptautiskās zinātniskās konferences apakšsekcijā „Telpiskā attīstība un plānošana” I. Kraukles tēma bija “Covid 19 ietekme uz kompleksa Zilie kalni infrastruktūras attīstību”. Viņa atzīst: tagad ir izveidojusies lielāka izpratne par publiskajām zaļajām zonām un to nozīmi sabiedrības ikdienā.
Jūtami pieauga apmeklētāju skaits
Covid 19 pandēmija pierādīja, ka cilvēkiem zaļās teritorijas ir ļoti nepieciešamas. “Tas, ka Ogres Zilie kalni atrodas Ogres un Ikšķiles pilsētu tiešā tuvumā, ka tie ir ātri sasniedzami no Rīgas un citām blīvi apdzīvotām vietām, ir dabas parka būtisks resurss. Tieši šis bija viens no faktoriem, kāpēc pandēmijas laikā Ogres Zilajos kalnos īpaši pieauga apmeklētāju skaits – 2020. un 2021. gadā parku par atpūtas vietu izmantoja vismaz 2 vai 2,5 reizes vairāk cilvēku. Arī 2022.gadā, kas vairs nav tik izteikts pandēmijas laiks, apmeklētāju skaits, vienalga, bija lielāks nekā pirmspandēmijas gados. Jo cilvēki paspēja ielāgot, ka Zilie kalni ir laba atpūtas vieta, un turpināja šurp doties,” pieredzē dalās I. Kraukle. “Galvenā dabas vērtība te ir gaišie priežu meži uz osu pauguriem. Šai teritorijai raksturīga pievilcīga ainava, kas cilvēkus vilina pastaigāties. Mežs ir pietiekami pārredzams, nav aizaudzis ar krūmiem, cilvēkiem tādā ir konfortabli atrasties un atpūsties. Protams, arī Dubkalnu ūdenskrātuve ir iecienīta vieta, kas tiek izmantota peldēšanai visās sezonās. Mums ir īpaši daudz roņu, kuriem pēc iespējas cenšamies nodrošināt peldēšanas komfortu. Taču cilvēki te ne tikai peld, bet iecienījuši arī pastaigu taku divu kilometru garumā ap Dubkalnu karjeru. To veikt ir daudzu apmeklētāju spēkos.
Papildus magnēts ir tas, ka Zilajos kalnos ziemā strādā slēpju noma (pārējos gadalaikos – velo noma). Arī Covid 19 laika aizliegumos tā bija radusi iespēju veikt savu pakalpojumu – nevienu nelaižot nomas telpās, cilvēkiem, kuri stāvēja ārā, tika izsniegtas slēpes. Apmeklētāji garās rindās un stundām gaidīja, kamēr pie tām tiks. Turklāt ir aplēses, ka nomu izmanto tikai viena piektā daļa slēpotāju.
Radās jauns paradums – staigāt pa mazajām takām
“Nākamā spilgti pamanāmā iezīme – kādreiz apmeklētāji gāja pa lielajām takām, bet tagad viņi iemantojuši jaunu paradumu un labprāt izmanto mazākus celiņus. Covid 19 mums parādīja to, ka cilvēki negribēja iet pūļos, pa lielajām, pārpildītajām takām un daudz vairāk sāka izmantot mazās, kur iepriekš viņi iegriezās tikai sēņojot un ogojot. Tagad te varēja distancēties no citiem parka apmeklētājiem. Viena no zīmēm, kas nepārprotami norādīja, kur iet apmeklētāji, bija atstātie atkritumi, kas parādījās vietās, kur to agrāk nebija. Līdz ar to kovids mums sagādāja krietni vairāk darba. Atkritumu daudzums būtiski palielinājās visā teritorijā, jo parādījās daudz jaunu atpūtnieku, kuri nezināja, kā dabā jāuzvedas. Visā Zilo kalnu teritorijā jau vairākus gadus sludinām principu: “Ko atnesi, to aiznes”. Daļa cilvēku ne vien to neievēroja, bet neizmantoja arī atkritumu urnas, un tādējādi mūsu dabas parkā radās milzīgs savācamo atkritumu daudzums.
Un vēl – ziemas laikā jaunie apmeklētāji bija īpašs bieds slēpošanas trasei. Mūsu ikdienas pastaigu cienītāji ir izglītoti, viņi saprot: slēpošanas trase domāta slēpošanai, nevis iešanai. Šajā laikā trase cieta, jo cilvēku bija ļoti daudz un labprāt to gribēja izmantot pastaigām. Slēpošanas entuziasti viņiem vienmēr centās paskaidrot, kā pareizi rīkoties. Taču bija arī īpaši apzinīgi piemēri (skat. foto), kas bērnu ratiņiem piemontēja slēpes un līdz ar to varēja droši apmeklēt slēpošanas trasi.
Balstoties uz cilvēku lūgumiem, Covid 19 laikā pagarinājām slēpošanas trases apgaismošanas laikus – gan vakaros, gan no rīta, gan brīvdienās, gan darbdienās. Līdz ar to cilvēki varēja ilgāk atrasties ārā, slēpojot un rudens vai pavasara pusē – skrienot. Ja iepriekš jau marta vidū apgaismojumu izslēdzām, tad Covid laikā pat aprīlī vēl apgaismojām trasi.
Vēl savdabīgs fakts – skatu torni, kas parasti bija ļoti apmeklēts, pildot kovida laika noteikumus, nācās slēgt. Jo mūsu skatu tornī ir tikai vienas kāpnes, un tur nav iespējams panākt divu metru distanci. Cilvēki ne visai gribēja samierināties ar to, ka skatu tornī nevarēja uzkāpt,” stāsta I. Kraukle.
Kas Ogres Zilajos kalnos turpmāk labiekārtojams?
“Konferences laikā iepazīstināju klausītājus arī ar labiekārtojumu, kas Zilajos kalnos jau ir izveidots, un sniedzu nelielu ieskatu par turpmāk plānoto.
Ja iepriekš likām uzsvaru uz to, ka attīstāmas lielās takas, tad tagad iestājamies arī par mazajām, lai pēc iespējas vairāk varētu izkliedēt apmeklētājus. Viens no mūsu darbiem – uzlabot taku segumu, kur nepieciešams, un arī marķējumu.
Bija plānots, bet tagad īpaši aktualizējās tas, ka riteņbraukšanas trasēs vajadzētu attīstīt dažādas grūtības takas. Lai ir kur izbraukt mazajiem bērniņiem un arī ekstrēmajiem sportistiem. Un, protams, uzlabot marķējumu! Svarīgi arī izvietot vairāk solu. Lēšam, ka pašlaik mums ir ap 20 solu pa visu teritoriju, varbūt pat nedaudz vairāk. Pirmais ieguldījums – šogad pieplusot vismaz desmit solus. Mēs nevaram panākt, ka dabas parkā soliņi ir ik pa 20 vai 30 metriem, bet vienalga – to būs vairāk. Protams, primāri mēs tos ierīkosim lielajās takās, bet neaizmirsīsim arī visvairāk apmeklētās mazās.
Ir jāveido nelielas apmeklējuma vietas, mazinot atpūtnieku koncentrāciju un, protams, saprotot, ka tas nesīs vairāk atkritumu. No otras puses – ja paši šīs vietas izveidosim, tad zināsim, kur mums jāiet tos atkritumus savākt, nevis jāķemmē viss mežs.
Jāpalielina arī ērti kopjamu tualešu tīkls. Kovids pierādīja, ka to vajadzīgs vēl vairāk. Varbūt liekas, ka šīs plastmasas tualetes nav vizuāli pievilcīgas, bet tās ir higiēniski iztīrāmas. Jau izvietotās koka tualetes nav tik ērti kopjamas un tīrāmas.
Būtiski arī attīstīt jau iepriekš plānotās stāvvietas un analizēt auto novietošanas iespēju ceļu malās, lai netraucētu drošu satiksmi. Kovids mums atsevišķos gadījumos īsā laika periodā piespieda izvietot aizlieguma zīmes stāvēšanai, lai varētu nodrošināt šo ceļu caurbraucamību. Mašīnu bija tik daudz, ka tās nostājās abās ceļa malās un normāli nebija iespējams izbraukt. Nedēļas laikā mēs šo situāciju spējām sakārtot.
Pats būtiskākais, kas vienmēr jāatceras, - jaunas atpūtas vietas veidošana ir ļoti rūpīgi jāizvērtē, jo katra šī vieta prasa finansu ieguldījumus un pēc tam kopšanu.
Ļoti svarīgs ir pēc iespējas augstāks labiekārtojuma līmenis. Tā ir ābeces patiesība, jo īpaši pie liela apmeklētāju skaita. Ir jābūt takām ar vienkāršu grants segumu. Ja tā nav, tad, cilvēkiem staigājot, takā pēkšņi atklājas saknes, gājējam kļūst neērti iet, un viņš jau sāk šo taku paplašināt. Ja izveidojam ērtu, kvalitatīvu taciņu, tad apmeklētājs ies pa to, nevis meklēs citas iespējas. Arī ar labu taku, ar labām kāpnēm varam pasargāt apkārtējo teritoriju,” pārliecināta I. Kraukle.
Foto no Ogres Zilo kalnu arhīva
Covid 19 laika rinda pie slēpju nomas.
Lai atpūstos kopā un vienlaikus saudzētu trasi, arī bērnu ratiņi – uz slēpēm!
Skatu torni izmantot aizliegts!
