Ogres un Ikšķiles novada pašvaldības aģentūras „Tūrisma, sporta un atpūtas kompleksa „Zilie kalni” attīstības aģentūra” direktore Ieva Kraukle norāda, ka ziemas laikā uz Zilajiem kalniem dodas slēpotāji no visas Latvijas, bet bieži vien slēpošanas prieku sabojā cilvēki, kuri dodas pastaigās pa slēpošanas trasi, un aicina izmantot pastaigām citas takas. Zilo kalnu distanču slēpošanas trases kopgarums ir 12 km (no tiem apgaismoti 7 km un apgaismojums ieslēdzas krēslas stundā un darbojas līdz plkst.22.00) un tā projektēta pa atsevišķu trajektoriju, lai gājēji un slēpotāji viens otram netraucētu, taču gājēji mēdz neievērot norādes un staigā tieši pa trasi.
Uzskats, ja dotajā brīdī neviens neslēpo, tad neviens netiek traucēts, ir maldīgs. Slēpojot klasiskajā solī, nūjas atgrūdienam tiek durtas aptuveni pus metru abpus sliedei, tāpēc ir apgrūtinoši, ja viena puse visas trases garumā ir izteikti nelīdzena. Ir jāsaprot, ka, staigājot vai braucot ar ragavām pa slēpošanas trasi, tā ar laiku kļūst cieta, slidena un nelīdzena.
Apledojums un dziļas pēdas apgrūtina trases uzturēšanas darbus. I.Kraukle piebilst, ka bieži vien cilvēki nesaprot, ka slēpošanas trase nav tikai sliedītes klasiskajam solim gar takas malām, bet visa taka, kas ir 4 līdz 6 metrus plata, un norāda, ka slēpošanas trases izveidošanā un uzturēšanā tiek ieguldīts liels darbs – tā tiek speciāli blietēta, rullēta visā platumā, tad ievilktas sliedes: trases vidū - slēpošanai slīdsolī, bet malās - sliedes klasiskajam solim.
Bieži vien jaunas sliedes neveido tieši tajā pašā vietā, bet gan blakus, kur ir irdenāks sniegs. “Trase tiek kopta visu gadu. Vasarā aģentūra trasi pļauj, līdzina, lai ziemā tā būtu gluda. Vietās, kur meža ceļiem veidojas izskalojumi, pieved zemi un tos labo. Tādēļ svarīgi, lai arī citās sezonās pa trasi nejātu ar zirgiem, nebrauktu ar mašīnām.
Ziemā viena slēpošanas trases sagatavošanas reize aizņem 4 līdz 5 darba stundas, sniega motocikls patērē no 20 līdz 40 litriem degvielas. Lai 12 km garo trasi izveidotu, vidēji jānobrauc no 80 līdz 100 km. Lūdzu Zilo kalnu apmeklētājus saprast un cienīt aģentūras ieguldīto darbu un līdzekļus. Ja vēlaties nokļūt uz torni vai uz kapiem, lūdzu izmantot citas takas un ceļus, piemēram, kalna kori vai autoceļa P5 gājēju celiņu,” norāda I.Kraukle.
Slēpošanas trase ir jāuztver kā sporta būve, kurai ir projekts, saskaņojums un savi lietošanas noteikumi. Līdzīgi kā tas ir ar pilsētās īpaši iezīmētajiem veloceliņiem, pludmales volejbola laukumiem, slidotavām, futbola laukumiem. Kārtību, kādā izmantojama kompleksa “Zilie kalni” teritorijas daļa, nosaka Ikšķiles novada pašvaldības saistošie noteikumi Nr. 18/2016 „Par kārtību, kādā izmantojama kompleksa “Zilie kalni” teritorija”. Tajos noteikts, ka aizliegts izmantot slēpošanas trasi suņu pajūgu braucieniem, zirgu izjādēm u.c. pārvietošanās veidiem, kam slēpošanas trase nav paredzēta.
Sniegotajā laikā slēpošanas trasē jāievēro šādi nosacījumi: pa slēpošanas trasi jāpārvietojas tikai ar slēpēm; jāievēro slēpošanas trases slēpošanas virzienu; jāsaudzē izveidotās slēpošanas sliedes, nepieciešamības gadījumā bez slēpēm atļauts pārvietoties tikai pa slēpošanas trases ārpusi; aizliegts izmantot slēpošanas trasi pastaigām (ar suni, ragavām, bērnu ratiņiem), riteņbraukšanai. Ar minētajiem saistošajiem noteikumiem var iepazīties ŠEIT.
Informāciju par slēpju nomu Zilajos kalnos var skatīt šeit: http://www.nesedimajas.lv/. Aģentūras pārstāvji aicina ievērot un uzklausīt lūgumu nestaigāt pa slēpošanas trasēm un visiem Zilo kalnu apmeklētājiem vēl patīkamu, veselīgu un aktīvu atpūtu Zilajos kalnos. Avots: ogresnovads.lv
