Šoruden Ogres novada pašvaldības aģentūras “Tūrisma, sporta un atpūtas kompleksa “Zilie kalni” attīstības aģentūra” direktora vietniece Ieva Kraukle Vidzemes plānošanas reģiona komandas sastāvā piedalījās projekta "Sabiedrības iesaiste bioloģiskās daudzveidības pārvaldībā” (CIBioGo) pieredzes apmaiņā Slovēnijā.
Vizīte norisinājās Bohinjas reģionā, Triglavas nacionālajā parkā. Tās mērķis - veicināt labāku un iekļaujošāku aizsargājamo teritoriju pārvaldību, īpaši koncentrējoties uz konfliktu risināšanu starp dabas aizsardzības interesēm un cilvēka darbību. Šajā projektā vadošais partneris ir Itālija, piedalās arī Slovēnija un Latvija.
Pievienotā vērtība – projekta praktiskā ievirze
“Šī vairāk bija praktiska, nevis zinātniska konference, un tā arī ir šīs divu dienu pieredzes apmaiņas pievienotā vērtība,” atzīst Ieva Kraukle. “Pirmajā dienā vienā no Triglavas nacionālā parka Tūrisma informācijas centriem mūs iepazīstināja ar informāciju par parku, otrajā to iepazinām dabā.
Semināra praktiskajā daļā projekta dalībniekus iesaistīja nodarbībā: tika parādīta samezglota problēmsituācija, kurā katrs izvērtēja un iesniedza savu uzskatu, kurš no piedāvātajiem variantiem ir “pareiza” rīcība un kurš – “nepareiza”. Projekta dalībnieki bija izvēlējušies dažādus pilnīgi atšķirīgus variantus. “Līdz ar to uzskatāmi pierādījās, ka vienas taisnības nav, ka šādas viedokļu atšķirības ir jāņem vērā, risinot jebkuru situāciju.”
Slovēņu sāpe – dzīvnieku un putnu aizsardzība
“Triglavas nacionālā parka sāpju bērns ir dzīvnieku un putnu aizsardzība,” stāsta Ieva. “Tur jau gandrīz bija iznīkuši visi plēsīgie dzīvnieki. Pēdējos gados to populācija pakāpeniski atjaunojas. Dzīvnieku ir tik maz, ka cilvēki pārvieto atsevišķus plēsējus no citām attālākām teritorijām, lai šajā nelielajā populācijā, kur visi ir savā starpā radinieki, ielietu svaigas asinis.
Lai dzīvnieku un putnu skaitu pavairotu, parkā tiek ieviestas klusās jeb klusuma zonas. Tās kalpo, lai, piemēram, netraucētu putniem riestu. Kalnos ir vietas, kur cilvēki drīkst doties tikai trīs mēnešus gadā.
Starpcitu, slovēņi Triglavas nacionālajā parka ierobežo arī sēņošanu. Ir noteikts, ka vienā reizē nedrīkst salasīt vairāk par diviem kilogramiem sēņu.”
Galvenais – kā problēmu un ierobežojumus izskaidrojam iedzīvotājiem
“Mēs Latvijā par dzīvnieku krustošanu pagaidām nelauzām galvu, pie mums to skaits ir pietiekams, lai process notiktu pats no sevis. Ogres Zilajos kalnos uztraucamies par augu valsts un biotopu aizsardzību,” salīdzina I.Kraukle. “Taču, lai ko arī mēs aizsargātu, problēmas dažādu ieinteresēto pušu komunikācijā ir līdzīgas.
Galvenais – tām iestādēm, kas rūpējas par dabas saglabāšanu un reālās teritorijas izmantošanu, jāmēģina līdzsvarot visas intereses: ir vietējie cilvēki, kas te dzīvo, ir dabas vērtības, ir apmeklētāji, un rodas konfliktsituācijas.
Iedzīvotāju vidū jāveic milzīgs izskaidrojošais darbs, kāpēc nepieciešamas klusās zonas vai jāizlaiž dzīvnieki mežā un jāsaglabā dažādas sugas? Veiksmīga komunikācija, sadarbība un uzticības veidošana starp dažādiem sabiedrības slāņiem – zinātniekiem, mežu vai īpaši aizsargājamo dabas teritoriju pārvaldes iestādēm, medniekiem un vietējiem iedzīvotājiem - ir vismaz puse no izdošanās.
Nav arī tā, ka šie dabas aizsardzības procesi norit tikai gludi. Piemēram, vietējos lauksaimniekus uztrauc vilku savairošanās un uzbrukumi aitu ganāmpulkiem, bet it īpaši tiem garšojot ēzeļi. Turklāt šim plēsējam raksturīgs mednieka instinkts – tas nokož lielāko daļu ganāmpulka, lai arī paēdis būtu no viena mājdzīvnieka.
Ir jāatšifrē plēsēja daba, postījumu mazināšanas metodes un arī šajā pieredzē jādalās ar vietējiem iedzīvotājiem.”
Skaistajām vietām kopīga arī tūristu pārpilnība
“Triglava nacionālais parks ir ļoti skaista vieta. Līdz ar to tam ar dabas parku “Ogres Zilie kalni” ir vēl viena kopīga iezīme – par daudz apmeklētāju, radot teritorijai pārāk lielu noslodzi. Īpaši vasarās un zelta rudenī.
Kā samazināt tūristu skaitu? Var ieviest ieejas maksu, taču tas nepalīdzētu, jo cilvēki par dabu un skaistumu ir ar mieru maksāt. Tiesa, par iegūtajiem līdzekļiem teritoriju iespējams labāk uzturēt, atjaunot,” sarunas nobeigumā atzīst I.Kraukle.
