Nesen Ogres novada pašvaldības aģentūras “Tūrisma, sporta un atpūtas kompleksa “Zilie kalni” attīstības aģentūra” direktora vietniece Ieva Kraukle atgriezās no starptautiskas zinātniskās ECLAS konferences “Pasaules labirinti un ainavas krustceļi”, kas norisinājās Čehijā, Brno pilsētā.
ECLA apvieno Eiropas ainavu arhitektūras augstskolas. Tā ir būtisks Eiropas zinātnieku virzītājspēks, jo te pulcējas cilvēki, kuri māca jaunos ainavu arhitektus. Tradicionāli konferenci organizē kādā no Eiropas vadošajām augstākajām mācību iestādēm, un pirms konferences ir kolokvijs, kuram piesakās doktoranti no visām Eiropas augstskolām, lai prezentētu savu doktora darbu idejas. Šogad starp viņiem – arī Ieva Kraukle.
“Savā darbā pētu pilsētmežu apsaimniekošanu un attīstību. Man ļoti patika, ka tika doti jautājumi, uz kuriem atbildot, jāpastāsta par savu darbu. Tas ir ļoti vērtīgi, jo tādējādi vēlreiz no malas varēju paskatīties uz savu doktora darbu un pārdomāt to,” atzīst Ieva. “Ļoti lielu vērību ECLA pievērš tam, kādas metodes tiek izmantotas zinātniskajā darbā. Turklāt ainavu arhitektūrā specifiski, ka nemaz nav tik daudz izmantojamo metožu.
Darbā ir divas izpētes teritorijas: primārā ir Ogres Zilie kalni. Otra, kas pēc daudziem parametriem līdzinās Zilajiem kalniem, ir Raga kāpas dabas parks Jūrmalā, kas, tāpat kā Zilie kalni, atrodas urbānajā dabas teritorijā.”
“Manā gadījumā viena no metodēm ir vērot praksē, kā notiek procesi izpētes teritorijās. Lielākais ieguvums konferencē ir tas, ka labākie ainavu arhitektūras pasniedzēji klausās tavu stāstu un uzdod savus āķīgos jautājumus. Ļoti bieži tie rodas tāpēc, ka desmit minūtēs visu nevar pateikt. Taču jautājumi liek pārdomāt, vai atbilde darbā ir pietiekami labi atspoguļota. Sapratu, kā man darbs jāpapildina ar skaidri definētiem kritērijiem. Atdeve no šīm desmit darba prezentācijas minūtēm ir būtiska. Skats no malas ir ļoti vērtīgs,” vēlreiz atzīst Ieva Kraukle.
Šogad prezentācijai katrs students sagatavoja savu posteri – uzskatāmu plakātu. Viens no uzstādījumiem – “Orbis pictus – redzamā pasaule attēlos”. Jābūt iespējami daudz fotogrāfijām, attēliem. Man daudz informācijas ir sistematizēts tabulās, jo tā varu strukturēt savu domu. Es vairāk pētu sociālo funkciju pilsētmežos, ņemot vērā, cik tā ir nozīmīga,” atklāj Ieva Kraukle, piebilstot, ka ainavu arhitektūrā šī attēlu metode ir ļoti aktuāla, jo neviens stāsts neiztiek bez ainavu fotogrāfijām.
Konferencē piedalījās Eiropas zinātnieki, bet bija arī viesi no Amerikas, no visas pasaules. “Manuprāt, ir ļoti laba sajūta, ka tu aizbrauc uz šādu konferenci un saproti, ka cilvēki no dažādām pasaules malām par ainavu arhitektūru runā vienā valodā – ainavu arhitektu valodā. Patīkami, ka tās lietas, kas notiek Latvijā, ir uz viena viļņa ar to, kas notiek Eiropā,” vērtē Ieva Kraukle.
Foto no Ievas Kraukles un ECLAS arhīva