Jaunumi

Ogres Zilie kalni Latvijas brīvvalsts laikos - slēpotāju un tramplīna lēcēju paradīze

Iespēja iepazīt un novērtēt Ogres Kangaru osu grēdu un tās centrālo daļu – Ogres Zilos kalnus – plašākai sabiedrības daļai, tai skaitā rīdziniekiem, radās 19. gadsimta otrajā pusē, pēc dzelzceļa satiksmes atklāšanas. Kopš tā laika Ogres apkārtne pakāpeniski sāka attīstīties kā atpūtas un kūrorta vieta.

Pirms Otrā Pasaules kara Ogres Zilie kalni jau bija ogrēniešu un pilsētas viesu iecienīti. Latvijas brīvvalsts laikos ziemās uz Ogri organizēja speciālus slēpotāju vilcienus, arī papildvilcienus, un to uzskatīja par slēpotāju un atpūtnieku paradīzi.

Kā pirms simts gadiem ziemas priekus baudīja Ogres Zilajos kalnos? Piedāvājam nelielu Ogres Vēstures un mākslas muzeja krājuma glabātājas Māras Neikenas atskatu.

Ogrei vairākas priekšrocības

Slēpošana kā atpūta brīvā dabā Latvijā kļuva populāra 20. gs. 20.–30. gados, un to presē tajā laikā mēdza dēvēt arī par slēpēšanu.

«Dzimtene ziemā aicina ciemā» – tāds bija viens no reklāmas saukļiem, kas aicināja sabiedrību iepazīt Latviju. Dažādos laikrakstos bija gan tūrisma organizāciju aicinājumi uz labākajām slēpošanas vietām, gan pamācības par slēpošanas tehniku un arī slēpju iegādi. Vietas izvēles iespējas rīdziniekiem bija plašas, taču Ogres priekšrocība bija Rīgas tuvums un lētāka vilciena biļete, kā arī meža aizsegs vējainākā laikā. Tika organizēti speciāli slēpotāju vilcieni, ar kuriem nedēļas nogalēs Ogrē ieradās ap 600–800 slēpotāju. Iemīļotākās slēpošanas vietas Ogrē bija Zilie kalni, Sērķīškalni, Bāku un Ķentes kalna apkārtne.

Piedāvājumā bija arī garāki maršruti: Saulkalne–Ikšķile–Ogre un Ogre–Glāžšķūnis–Lielvārde.

Tramplīnu Ogres Zilajos kalnos atklāja 1934.gada 7.janvārī

Atklāšanas svinībās piedalījās Ministru prezidents Ādolfs Bļodnieks. To laiku prese atzīmēja, ka lēktuve būvēta moderni, ar visām nepieciešamajām labierīcībām – tiesnešu un skatītāju tribīni, ērtām trepēm uzkāpšanai, tā izmaksājusi 1500 Ls. Lēktuves trūkums – tā būvēta dienvidu nogāzē, kur saulainās dienās un pavasarī sniegs ātri nokūst.

Arī Bāku kalnā šajā laikā bija neliela lēktuve, kuru ierīkoja pamatskolas skolēni. No lielā tramplīna varēja aizlēkt 25 metrus tālumā, bet no mazā – 10 metru tālu. Zilo kalnu tramplīna atrašanās vietā kādreiz bijis pilskalns. Ņemot vērā arheologu ieteikumus, pēc Otrā pasaules kara beigām to vairs šajā vietā neatjaunoja.

Slēpoja arī mākslinieki Uga un Jurģis Skulmes

Ogrēnieši un tuvējās apkārtnes iedzīvotāji brīvajā laikā labprāt slidoja un vizinājās ar ragaviņām. Taču toreiz, tāpat kā šodien, viens no populārākajiem ziemas prieku baudīšanas veidiem bija slēpošana. Pa sniegu ar slēpēm labprāt slīdēja arī tolaik Jaunogrē dzīvojošie mākslinieki Uga Skulme un Jurģis Skulme.

Cīnījās par pilsētas galvas Jūlija Marsona un citām balvām

Ogrē notika slēpotāju sacensības, kuras rīkoja Rīgas Slēpotāju klubs. Tajās piedalījās labākie Latvijas sportisti un tika pārstāvēta ne tikai distanču slēpošana, bet arī biatlons, slaloms un lēkšana no tramplīna.

No 1934.gada tika izcīnīta pilsētas galvas Jūlija Marsona dāvātā balva – ceļojošais sudraba kauss tramplīna lēkšanā, trīskārtējs kausa ieguvējs to saņēma mūžīgā lietošanā. Bet uzvarētājs 10 km slēpojumā ieguva K.Briegera un J.Ronnimoisa ceļojošo balvu – kristāla vāzi. Lai veicinātu plašāku vietējo sportistu un skolēnu piedalīšanos sacensībās, uzvarētāji tika noteikti arī iesācēju grupā, saņemot pilsētas valdes un Ogres kūrorta biedrības piešķirtās naudas balvas.

 

Pievienotās fotogrāfijas no Ogres Vēstures un mākslas muzeja krājuma:

1. Ogres Zilo kalnu tramplīns. 20. gs. 30. gadu beigas. Konstantīna Mundes foto

2. Ogres tramplīna atklāšanas afiša. 1934. gada 7.janvāris

3. Ogrēnieši pie tramplīna Zilajos kalnos. 1935. gads

4. Tramplīns Zilajos kalnos. 1941. gada 1.marts

5. Ogres Zilo kalnu tramplīns. 20. gs. 30. gadu beigas. Konstantīna Mundes foto

6. Ogres Zilo kalnu tramplīns. 20. gs. 30. gadu beigas. Konstantīna Mundes foto

7. Ogres Zilajos kalnos, 20. gs. 30. gadu beigas. Konstantīna Mundes foto

8. Ogrēnieši Alfrēds Kalniņš un Alma Plukša Zilajos kalnos. 20. gs. 30. gadi

9. Rasma Zaķe kopā ar māsu Zigrīdu Zilajos kalnos. 1959. gada 15. marts

10. Slēpotāji Ķentes kalna apkaimē. Ogre, 20. gs. 30. gadu beigas. Konstantīna Mundes foto

11. Slēpotāji Ogrē. 20. gs. 30. gadi

12. Slēpotāji Ogrē, 1950. gadi

13. Slēpotāji Ogrē, 1950. gadi

14. Ogres Kangaru kalnu shematisks zīmējums. Autors Māris Ruskulis.

Ieteikt

Informācija (2) Atvērt

Jaunumi

Skatīt visus

Karte