Ogres Zilajiem kalniem ir vēl viens vārdabrālis – Slīteres (Dundagas) Zilie kalni, saukti arī par Šlīteres Zilajiem kalniem, Slīteres krauju, kas ietilpst Slīteres nacionālā parka (SNP) teritorijā.
Slīteres Zilie kalni – lokveidā izliekta krauja Kurzemes pussalas ziemeļu daļā Talsu novada Dundagas pagastā. Stiepjas apmēram 20 km garumā no Slīteres līdz Vīnkalniem un veido dabisku robežu starp Ziemeļkursas augstienes Dundagas pacēlumu un Piejūras zemienes Irves līdzenumu. Kraujas augšmala paceļas līdz 82,5 metrus virs jūras līmeņa, tās relatīvais augstums ir līdz 42,5 metriem.
Slīteres kraujas nogāzēs daudzviet atsedzas smilšakmens klintis un izveidojušās dziļas gravas. Vietās, kur Zilos kalnus šķērso ceļš, paveras plašs skats jūras virzienā.
Zilie kalni ir ģeoloģiski vecākā SNP daļa – kādreizējā Baltijas ledus ezera (pirms 11500 – 10000 gadu) senkrasts. Tos sedz veci, mazskarti platlapju meži ar lielu bioloģisko daudzveidību. (Iemesls SNP plašajai dabas daudzveidībai – maigais Ziemeļkurzemes klimats, kā arī fakts, ka jūras piekrastē pastāvēja padomju militārais režīms, kura dēļ tā pusgadsimta garumā saglabājās apmeklētāju un būvniecības mazskarta, vēstī Visit.dundaga.lv)
Savukārt SNP ģeoloģiski jaunāks ir īpatnējs reljefa formu kopums – kangaru vigu komplekss. Tās ir Baltijas jūras veidošanās gaitā radušās garas vaļņveida kāpas – kangari, kas mijas ar šaurām, pārpurvotām ieplakām – vigām paralēli Baltijas jūrai un Rīgas līcim. Starp Kolku un Bažu purvu paralēli jūrai savstarpēji mijas 150-180 kāpas un ieplakas. Mūsdienās nekur pasaulē tik lielā platībā šāda veida komplekss nav atrodams.
Visā Zilo kalnu garumā ir tikai dažas vietas ar plašākiem skatu punktiem (skatu tornis pie Dundagas – Mazirbes ceļa, skats no Slīteres bākas, skats no Mežlīdumiem) un vietas, kur var patiesi izbaudīt senkrasta varenību (skati uz Zilo kalnu krauju un gravām pie Cirstes – Mazirbes ceļa, Cirstes – Riepaldu ceļa, Mežlīdumu un Vīdales - Melnsila ceļa).
Zilo kalnu kraujā atrodas Slīteres bāka. Tā ir otra Latvijas vecākā bāka (būvēta 1849.-1850.g.), virs jūras līmeņa visaugstāk esošā (82 m) un iekšzemē vistālāk celtā. Slīteres bāka ir viena no populārākajām un visvairāk apmeklētajām Kurzemes piekrastes bākām. Tā atrodas piecus kilometrus no Baltijas jūras krasta un līdz ar to iespējams pārskatīt gan Slīteres mežus, gan piekrasti, gan jūru un kuģus. Kopš 2002.gada bāka tiek izmantota par skatu torni. Tās ir labiekārtota tūristu vajadzībām, stāvos izvietotas ekspozīcijas par dabu un piekrastes lībiešu ciemiem.
Slīteres bākas pirmajā stāvā apmeklētāji var saņemt informāciju par bāku, apkārtnes objektiem un maršrutiem. Dažas dabas takas var iziet tikai SNP gida pavadībā, jo tās izveidotas dabas rezervāta zonā.
Zilo kalnu grava.
Foto – Visit Dundaga, Ainars Gaidis
