Ogres Zilo kalnu vārdabrālis – Sūnākstes (Piksteres) Zilais kalns – atrodas Sēlijā, Aizkraukles novada Sūnākstes pagastā, 0,5 km uz Ziemeļrietumiem no bijušās Piksteres muižas, apdzīvotā vietā Zilkalnē starp Rožkalnu un Lukstiņu mājām.
Zilkalnē, lauka vidū, sastapsiet savrupu, kokiem apaugušu uzkalnu. Tas ir viens no Latvijas Zilajiem kalniem – teiksmainais Sunākstes (Piksteres) Zilais pilskalns. No tā virsotnes paveras gleznaina ainava uz Sunākstes pakalniem un gleznaino Piksteres ezeru, kurš ir iecienīta sunākstiešu atpūtas vieta.
Zilais kalns ir 20 metrus augsts, savrups, kokiem apaudzis, bet tā dienvidu pusē atrodas plakums ar nelielu kumpumu, savukārt, austrumos un ziemeļaustrumos atrodamas 1. pasaules kara tranšejas. Pilskalnā konstatēts ap metru biezs kultūrslānis, kas satur bezripas, gludās, apmestās un švīkātās keramikas lauskas, kalna pakājē uziets arī akmens cirvis. Nekādi plašāki arheoloģiskie pētījumi pilskalnā nav veikti.
Pirmās nenoteiktās ziņas par pilskalnu pie Piksteres sniedzis Augusts Bīlenšteins 1882. gadā. Arheoloģiskie atradumi ļauj spriest, ka Piksteres Zilais kalns datējams ar 1. gadu tūkstoti p. m. ē. un m. ē. 1. gadu tūkstoti un šis apdzīvotības laiks saistāms ar sēļu un to priekšteču kultūru. Tā apkārtnē atrodas Ciršu un Mazlāču senkapi.
Kalns nosaukts par Zilo kalnu tādēļ, ka no rītiem tas izskatoties zils. Pēc teiku motīviem, Zilaiskalns cēlies pēc tam, kad nomiris hercogs, kurš saviem vergiem licis viņu aprakt zelta zārkā, tam virsū ar cepurēm uzberot lielu kalnu, tāpēc radies arī blakus esošais dziļais grāvis.
Vēl mazliet par Sūnāksti. 5 km no Sunākstes centra pakalnā slejas Sunākstes baznīca, kas cieši saistīta ar Vecā Stendera vārdu. Uzskata, ka jau Livonijas ordeņa Sēlpils fogtejas laikā 1516. gadā Frīdrihs fon Plāters Sunākstē dibinājis vikāriju, bet 1570. gadā, pirmā Kurzemes un Zemgales hercoga Gotharda Ketlera laikā, celta senākā Sunākstes baznīca. 1742. gadā uzcelta jauna koka baznīca, kura nodega 1816. gadā no zibens spēriena. Tieši šajā baznīcā 1766.-1796. gados par mācītāju strādājis Vecais Stenders. Tagad redzamā mūra baznīca celta 1827.-1829. gadā pēc Kurzemes guberņas arhitekta Frīdriha Šulca projekta pirmās baznīcas vietā. Tās iekārta tapusi 19. gadsimta 70. gados.
Blakus baznīcai atrodas jaunā kapsēta, bet augšā kalnā – vecā kapsēta, kur apglabātas piecas Stenderu paaudzes. Sunākstes vecajos kapos atdusas apgaismības nesējs un latviešu valodas saulītē cēlājs Gothards Fridrihs Stenders (1714 – 1796), uz kura kapa plāksnes rakstīts “Še aprakts G. F. Stenders – Latvis”.
Foto – Vikipēdija
Skats uz pilskalnu.
