Par sausu un karstu vasaru, kad zāles trūkuma dēļ govis nesmādējušas pat atpūtnieku apģērbu, kā arī par zibens kaitējumu peldētāju un slēpotāju tramplīniem lasām 1939. gada laikrakstā “Ogres Ziņas”.
Zibens sasper peldētāju un slēpotāju tramplīnus
“Trešdienas vakarā pāri Ogrei gāja bargs pērkona negaiss. Pirms negaisa peldētavā laiviņā braukusi grupa Ogres jauniešu, kuri, negaisam tuvojoties, gribējuši paslēpties zem peldētavas tramplīna. Nodoms nav tiem izdevies, jo ar laivu nav varējuši pabraukt zem tramplīna.
Kad jaunieši piebraukuši tramplīna malā, uznācis bargs pērkona negaiss. Atskanējis apdullinošs spēriens, un visa peldētava pielijusi ar uguni. Pārejot negaisam, izrādījies, ka zibens iespēris peldētavas tramplīnā, saārdot dažus dēļus un stabu, pie kam tramplīns nosvēries uz vieniem sāniem. Pateicoties tikai gadījumam, spēriens tramplīnā nav prasījis upurus.
Jāpiezīmē, ka pāris gadus atpakaļ zibens iespēra arī Zilo kalnu slēpotāju tramplīnā, saplēsdams smalkās druskās vienu tramplīna stabu,” lasām 2. septembra numurā.
No govīm cietuši sportisti
“No dažādiem dabas untumiem visvairāk gan laikam cieš Jaunogres peldētava. Parasti trūst ūdens, bet, kad ūdens kā par brīnumu vēl turas, radušies jauni sarežģījumi. Gar Jaunogres peldētavas pludmali gana govis. Kamēr vēl lopbarības bija diezgan, govis peldviesus daudz netraucēja, bet, kad lielā karstuma un sausuma dēļ zāle izdega, govis bija spiestas meklēt sev citu barību. Tā šinīs dienās diviem Jaunogres sportistiem gadījās šāds negadījums. Kā parasts, viņi drēbes atstāja pludmalē pie krūmiem, jo uz soliem visiem vietas nekad nav. Izpeldējušies viņi atrada savas drēbes plašākā apkārtnē izmētātas un sakošļātas. Tādā stāvoklī drēbes nebija iespējams vilkt mugurā un vajadzēja soļot uz mājām peldkostīmā.”
‘Latvijas brūnās’ foto no Vikipēdijas
