Šodien, 5.septembrī, notika tradicionālais militāri patriotiskais pasākums Mazās Juglas kaujas 102. gadadienas atcerei, kurš sākās ar pārgājienu vairāk nekā 3 kilometru garumā un turpinājās ar svinīgu pasākumu un dažādām, interesantām aktivitātēm pie Dubkalnu ūdenskrātuves.
Šajā gadā pasākumā kopumā piedalījās vairāk nekā 1000 skolēni ne tikai Ogres un Ikšķiles novada, bet arī no Lielvārdes un Ķeguma novada.
Pasākuma mērķis - izkopt skolēnu nacionālo pašapziņu un piederības sajūtu Latvijai, izzināt Juglas kauju vēsturi, izrādīt cieņu karavīriem, kuri cīnījās par Latviju, kā arī iepazīstināt skolēnus ar Nacionālo bruņoto spēku (NBS) un sabiedroto tehniku un ekipējumu.
Pasākuma idejas autors, Ogres novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Egils Helmanis vēlēja veiksmīgu dienu un atgādināja, ka šis pasākums ir veltīts latviešu strēlnieku piemiņai, kas piedalījās Juglas kaujās: “Kaujās pie Mazās Juglas piedalījās jauni cilvēki, kuri, ziedojot savas dzīvības, ticēja idejai par latviešu valsti brīdī, kad tā vēl nebija dzimusi. Tieši strēlniekos un šajās cīņās nobrieda latviešu gars. Arī mūsos plūst šīs varoņu asinis. Patriotisms ir dot un dalīties ar to, kas mums ir, kopējās idejas vārdā. Ne bagāta, ne nabaga, bet vienota Latvija - tas ir patriotisms. Mums šeit plīvo karogi, mums jābūt lepniem iet zem sava novada un valsts karoga!”
Ikšķiles novada pašvaldības izpilddirektors Mariss Martinsons uzsvēra, ka ar patriotismu pret dzimteni nepiedzimst, to ieaudzina, vecāki, skolotāji, sabiedrība, kā arī šāda veida pasākumi.
Zemessardzes 54. inženiertehniskā bataljona komandieris Ainārs Rauza aicināja ikvienu uzdot sev interesējošus jautājumus par kaujām pie Mazās Juglas, izzinot to norisi un vēsturisko nozīmi, kā arī iepazīt tehniku un spējas, ko Latvijas aizsardzībai, sniedz gan Zemessardze, gan Latvijā izvietotie sabiedrotie. NATO bataljona kapteine Džīna Loida iepazīstināja pasākuma dalībniekus ar interesantu informāciju par NATO spēkiem.
Ogres un Ikšķiles novada pašvaldības aģentūras "Tūrisma, sporta un atpūtas kompleksa "Zilie kalni" attīstības aģentūra" direktore Ieva Kraukle sveica visus pasākuma dalībniekus Zilajos kalnos un pateicās visiem par aktīvo dalību.
Pasākumā piedalījās arī Nacionālo bruņoto spēku virskapelāns Elmārs Pļaviņš, kurš uzsvēra, ka šī ir lieliska tradīcija, lai atcerētos, ka Latvijas armija gādā par valsts drošību, un vēlēja ticību Dievam, tuviniekiem, skolotājiem un valstij.
Muzikālus priekšnesumus pasākumā sniedza folkloras un seno cīņu kopa “Vilkači”.
Pēc pasākuma svinīgās atklāšanas skolēni un skolotāji ar aizrautību iesaistījās aktivitātēs, apmeklējot dažādus punktus, kur uzdevumus bija sagādājis Zemessardzes 54. inženiertehniskais bataljons, NBS Gaisa spēki, Militārā policija, NATO bataljons, Rekrutēšanas atlases centrs, Ogres Vēstures un mākslas muzejs, Ogres novada sporta centrs, Ogres un Ikšķiles novada tūrisma informācijas centri. Skolēniem kopā ar skolotājiem bija iespēja iepazīt militāro tehniku, ieročus, uzzināt interesantu informāciju, izmēģināt pneimatiskos ieročus, kā arī citas lietas. Arī šogad ar gājiena laikā savāktajiem dabas materiāliem kopīgi piepildīta Latvijas kontūra. Īpašu uzmanību izpelnījās slīkstoša cilvēka glābšana ar helikopteru. Protams, neizpalika arī gardā Zemessardzes gatavotā putra. Šogad, lai samazinātu izlietoto vienreizējo trauku skaitu un gādātu par dabu, pasākuma dalībnieki tika aicināti ierasties ar saviem traukiem un piederumiem.
Pasākumu organizēja Ogres un Ikšķiles novada pašvaldība, Ogres un Ikšķiles novada pašvaldību aģentūra “Tūrisma, sporta un atpūtas kompleksa “Zilie kalni” attīstības aģentūra”.
Latvijas vēsturē Juglas kaujas uzskatāmas par otru lielāko latviešu strēlnieku varonības apliecinājumu pēc Ziemassvētku kaujām. 1917. gada 1. septembrī Austrumu frontes Daugavas sektorā sākās lielākā vācu ofensīva triju kara gadu laikā ar mērķi ielenkt un iznīcināt Krievijas 12. armiju, kas aizsargāja Rīgu, un ieņemt pilsētu. Uzbrukums sākās tagadējo Salaspils un Ikšķiles novadu teritorijā, kur aizsardzības pozīcijas bija ieņēmuši latviešu strēlnieku pulki. Divdesmit sešu stundu laikā cīņā pret vāciešiem savas dzīvības atdeva vairāk nekā puse no 5. Zemgales pulka strēlniekiem un 80 procentu pulka virsnieku.
