Ogres Zilajiem kalniem ir vārdabrālis arī Igaunijā.
Zilie kalni (Blue Mountains) ir diezgan unikāla Igaunijas reljefa forma. Uz līdzenā plato izvietotie, savā starpā savienotie trīs pakalni patiesībā ir milzu bluķi, kas kontinentālā ledāja virzības rezultātā tikuši atrauti no kaļķakmens krasta un pārvietoti uz šejieni, vēstī www.visitestonia.com
Igaunijas Zilajiem kalniem jau izsenis raksturīga militāra vēsture. Spilgti to apliecina Sinimegedes (Zilo kalnu) kauju memoriāls, kas veltīts 1944.gada cīņās kritušo kareivju piemiņai un atrodas Grenaderimegi kalna rietumu nogāzē Zilajos kalnos. Pirmo pieminekli – 6.5 metrus augstu koka krustu – uzstādīja 1994.gadā. Esošais memoriāls pabeigts 2000.gadā. 12 metrus augsto tērauda krustu, kas slejas pār hektāru plašu zemesgabalu, veidojis mākslinieks un kalējs H.Millers. Tam pievienojušies vēl vairāki pieminekļi, arī citu tautu brīvprātīgajiem, kas karoja plecu pie pleca ar igauņiem.
Vēlaties uzzināt vairāk par Zilo kalnu vēsturi un notikumiem? Tad apmeklējiet netālu esošo, Sinimē mazpilsētā atvērto Vaivara kara-vēstures muzeju, kas izvietots Vaivaras muižas atjaunotajā klētī un smēdē, vai dodieties pārgājienā pa Vaivara vēstures taku!
Muzeja izstāde veltīta 1944.gadā notikušajām kaujām Narvas upē un Zilajos kalnos. Te eksponēti ieroči, formas tērpi, karavīru personīgās mantas, kara laika fotogrāfijas, ienaidnieka propagandas skrejlapas u.c.. Uz lielā ekrāna varat skatīties vēsturiskās un dokumentālās filmas.
Neraugoties uz smago kara tēmu, izstāde domāta ikvienam: kamēr pieaugušie var pievērsties detaļu izzināšanai, jaunākiem cilvēkiem ir iespēja kaut ko aptaustīt un iesēsties vēsturiskajos militārajos spēkratos.
Piedāvājam nelielu ieskatu muzeja informācijā. Tannenberga līnijas jeb Zilo kalnu kauja norisinājās no 1944.gada 25.jūlija līdz 10.augustam.
Sarkanā armija jūlija beigās izvērsa ofensīvu Narvā, lai salauztu Vācijas aizsardzību un iekarotu Igauniju. Vācu karaspēks pameta Narvu un atkāpās līdz Tannenberga līnijai, kur tas izveidoja aizsargpozīcijas. Šī bija viena no asiņainākajām kaujām Igaunijas teritorijā. Tajā, tēvzemi sargājot, piedalījās tūkstošiem igauņu, kuri karoja Vācijas rindās. Nespējot izlauzties cauri aizsardzības līnijai, Sarkanā armija 10.augustā apturēja uzbrukumu. Šī kauja Igaunijai ir nozīmīga ar to, ka šādi izdevās apturēt Sarkanās armijas ofensīvu, kas daudziem igauņiem deva laiku aizbēgt uz rietumiem. Upuru skaits nevienā no karojošajām pusēm nav precīzi zināms: kapsētās Narvā, Jehvi un Toilā tika apglabāti ap 2000 vācu karavīru, bet padomju kapsētās bija ap 20 000 apbedīto.
“Tā bija pirmā reize pēc Igaunijas okupācijas 1940.gadā, kad igauņi izrādīja pretestību Sarkanajai armijai tādā mērogā,” vērtē Igaunijas Kara vēstures muzeja vēsturnieks Tomass Hiio. “Mūsdienu populārās vēstures grāmatās ir nedaudz pārspīlēts igauņu devums, it kā pāris igauņu bataljoni vieni paši būtu frontē. Tā kā vācieši daļu sava karaspēka bija pārcēluši uz kritiskāko Baltkrievijas fronti un daļu uz Somiju, līdz 1944.gada jūlijam puse no kājnieku karaspēka bija igauņi. Taču kājnieki nebija vieni: bija arī artilērija, specvienības un daudzi citi.”
Foto – visitestonia.com
