Projekta īstenošanas virzība:
Ogres novada pašvaldības aģentūra “Tūrisma, sporta un atpūtas kompleksa “Zilie kalni” attīstības aģentūra” 2025. gada 28. maijā noslēdza līgumu ar Centrālo finanšu aģentūru par projekta „Dabas aizsardzības plānu izstrāde dabas parkam „Ogres Zilie kalni” un dabas liegumam “Daugava pie Kaibalas”” projekta Nr. 2.2.3.3/2/24/A/007 īstenošanu.
Projekts tiek īstenots “Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 2.2.3. specifiskā atbalsta mērķa "Uzlabot dabas aizsardzību un bioloģisko daudzveidību, "zaļo" infrastruktūru, it īpaši pilsētvidē, un samazināt piesārņojumu" 2.2.3.3. pasākuma "Pasākumi bioloģiskās daudzveidības veicināšanai un saglabāšanai" ietvaros.
Projekta kopējās izmaksas: 200 000,00 EUR, kas sastāv no Eiropas Reģionālā attīstības fonda finansējuma 170 000,00 EUR (85 %) un aģentūras līdzfinansējuma 30 000,00 EUR (15 %).
Projekta mērķis: uzlabot dabas aizsardzību un bioloģisko daudzveidību, izstrādājot īpaši aizsargājamās dabas teritorijas “Ogres Zilie kalni” un dabas lieguma “Daugava pie Kaibalas” dabas aizsardzības plānus.
2025. gada 27. jūnijā Ogres novada pašvaldības aģentūra “Tūrisma, sporta un atpūtas kompleksa “Zilie kalni” attīstības aģentūra” noslēdza līgumu ar Latvijas Universitātes (LU) MDZF Bioloģijas institūtu par dabas aizsardzības plāna izstrādi 2027.-2039. gadam dabas parkam “Ogres Zilie kalni”. 2025. gada 26. augustā Ogres novada pašvaldības aģentūra “Tūrisma, sporta un atpūtas kompleksa “Zilie kalni” attīstības aģentūra” noslēdza līgumu ar SIA “Estonian, Latvian & Lithuanian Environment” par dabas aizsardzības plāna izstrādi 2027.-2039. gadam dabas liegumam “Daugava pie Kaibalas”.
2025. gada 1. augustā pulksten 15.00 Ogres novada Kultūras centra Mazajā zālē notika dabas aizsardzības plāna izstrādes uzsākšanas sanāksme dabas parkam “Ogres Zilie kalni”. Tajā piedalījās plāna izstrādātāju – LU pārstāvji, Ogres novada pašvaldības pārstāvji, uzņēmēji un ieinteresētie iedzīvotāji. Sanāksmē tika saņemti vērtīgi komentāri un priekšlikumi konsultatīvās darba grupas izveidei.
No 2025. gada jūlija līdz oktobrim LU veikusi teritorijas lauka apsekojumus, kuru laikā aktualizēti biotopu dati un fiksēti aizsargājamo un invazīvo sugu atradumi. Izvērtētas parka ainavas un dabas vērtības. Konstatēti pieci ES nozīmes biotopi, no kuriem dominē skujkoku meži uz osveida reljefa formām. Konstatētas 18 īpaši aizsargājamas vaskulāro augu sugas un identificētas 11 sūnu sugas, kas iekļautas Latvijas vai starptautiskajos aizsargājamo sugu sarakstos, kas ir dabisko mežu indikatorsugas vai Latvijā reti sastopamas un zinātniski nozīmīgas sugu ekoloģijas izpētē. Dabas parka teritorijā fiksētas septiņas sikspārņu sugas (t. sk. ES Direktīvas II pielikuma suga – Eiropas platausis). Novērotas sešas īpaši aizsargājamas ES Putnu direktīvas sugas, kas pastāvīgi uzturas teritorijā, un vēl četras sugas, kas teritorijā iegriežas neregulāri, kā arī konstatētas 19 īpaši aizsargājamas un citas dabas aizsardzībai nozīmīgas bezmugurkaulnieku sugas, viena īpaši aizsargājamu rāpuļu suga – sila ķirzaka un viena Biotopu direktīvas V pielikuma abinieku suga – parastā varde.
LU veikusi sugu atradņu fiksāciju, fotodokumentāciju un dabisko traucējumu analīzi, tostarp izvērtēta invazīvo sugu (Solidago canadensis, Impatiens parviflora u.c.) izplatība un egļu astoņzobu mizgrauža savairošanās ietekme. Uzsākts darbs pie ekosistēmu pakalpojumu un sociālekonomiskās ietekmes izvērtēšanas. Visi biotopu un sugu eksperti sagatavojuši atzinumus par biotopu un aizsargājamo sugu stāvokli teritorijā, identificējuši būtiskākos riskus to saglabāšanai un izstrādājuši ieteikumus teritorijas apsaimniekošanai. Par galvenajiem apdraudējumiem atzīta egļu astoņzobu mizgrauža izraisītā egļu kalšana, invazīvo sugu izplatīšanās pēc traucējumiem, rekreācijas radītā augsnes erozija, taku izbradāšana un slodzes koncentrēšanās noteiktās vietās.
Ierosināti apsaimniekošanas pasākumi 2027.–2039. gadam: biotehniskie pasākumi – pameža egļu un lapu koku retināšana, minerālaugsnes atsegšana, regulāri invazīvo sugu ierobežošanas pasākumi, kritalu atstāšana bioloģiskās daudzveidības nodrošināšanai; kā arī rekreācijas un infrastruktūras uzlabojumi – erozijas mazināšana un taku infrastruktūras sakārtošana, funkcionālā zonējuma aktualizācija, Dubkalnu karjera takas un stāvlaukumu sakārtošana, velo trašu pagarināšana ārpus dabas parka, nakts dzīvniekiem draudzīga apgaismojuma ieviešana. Saglabājama pastāvīga dabas parka uzraudzība, kā arī jāveic dažādi monitoringi (biotopi un sugas, rekreācijas slodze, invazīvās sugas).
Projekta ietvaros 2025. gada 18. oktobrī norisinājās arī izzinošs pasākums un ekskursija pa Ogres Zilajiem kalniem. Tajā piedalījās gandrīz septiņdesmit interesentu. Visas ekskursijas laikā dabas zinātņu doktorante I. Kraukle interesentus iepazīstināja ar Ogres Zilo kalnu dabas vērtībām.
2025.gada 16.decembrī Aģentūra saņēmusi “Dabas aizsardzības plāna “Dabas parkam Ogres Zilie kalni”” pirmo redakciju.
2025. gada 22. decembrī notika Konsultatīvās grupas sanāksme, kur tika ziņots par “Dabas parka “Ogres Zilie kalni” dabas aizsardzības plāna” izstrādes gaitu, tika uzklausīti ekspertu un iedzīvotāju priekšlikumi, un notika diskusija.
Dabas aizsardzības plāna izstrādes gaitā, apkopoti 15 iedzīvotāju un pašvaldības priekšlikumi, un uzsākts darbs pie priekšlikumu izstrādes apsaimniekošanas pasākumiem, zonējumam un rekreācijas plūsmu vadībai.
Atbilstoši normatīvo aktu prasībām tiek gatavots dabas aizsardzības plāna redakcijas projekts, kas nododams sabiedriskajai apspriešanai.
2025.gada 6.oktobrī tika noslēgts līgums ar SIA „Estonian, Latvian & Lithuanian Environment” par “Dabas aizsardzības plāna izstrādi “Dabas liegumam Daugava pie Kaibalas””.
Savukārt 2026. gada 27. janvārī pulksten 17.00 interesenti piedalījās dabas aizsardzības plāna dabas liegumam “Daugava pie Kaibalas” izstrādes uzsākšanas sanāksmē. Tā norisinājās gan klātienē – Andreja Pumpura Lielvārdes muzejā, gan attālināti. Tajā piedalījās gan zemes īpašnieki, gan dabas lieguma apmeklētāji, tai skaitā makšķernieki, gan dažādu institūciju pārstāvji.
Uz klātesošo un attālināti esošo sanāksmes dalībnieku jautājumiem par Dabas aizsardzības plāna nozīmi teritoriju apsaimniekošanā atbildēja Dabas aizsardzības pārvaldes Dabas aizsardzības departamenta direktore Gita Strode. Sanāksmes laikā tika uzdoti jautājumi un sniegti vairāki ierosinājumi – gan par mājsaimniecību apbūves nosacījumiem, tūrisma attīstības iespējām, laivu ceļiem un satiksmes organizāciju, nosacījumiem, piebraukšanas iespējām, drošības jautājumiem, risku novēršanas nepieciešamību starp ūdensprieku baudītājiem, lieguma informatīvajām zīmēm un informāciju utml.
Dabas aizsardzības plāna izstrādē ir iesaistīti dažādu jomu eksperti, kuri ziemas periodā apkopojuši literatūrā un pētījumos pieejamo informāciju par dabas liegumu un tā dabas vērtībām. Lai gan rudenī putnu migrācijas laikā dabas lieguma teritoriju jau apsekoja ornitofaunas eksperti, plašāki ekspertu teritorijas apsekojumi plānoti 2026. gada pavasarī, vasarā un rudenī. Lai tiktu izvērtēti un sabalansēti dažādu pušu viedokļi, tika izveidota projekta konsultatīvā darba grupa.
Projekta ietvaros plānots īstenot arī komunikācijas un vizuālās identitātes prasību nodrošināšanas pasākumus, tai skaitā sabiedrību izglītojošus vai dabas izglītības pasākumus, nodrošināt projekta vadību un uzraudzību, transporta izmaksas, horizontālā principa "Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana” īstenošanu – zīmju valodas tulku, vieglās valodas tulkošanas, reāllaika transkripcijas un subtitru nodrošināšanu.
Paredzamais projekta finansējuma laiks līdz 31.12.2027.
