Ogres Zilajos kalnos jūnija sākumā tikai atklāta Meža bišu taka.
Ar šādu ideju uz Ogres novada pašvaldības Zilo kalnu aģentūru pirms diviem gadiem atnāca bišu draugs un senās dravniecības godā cēlājs Ivars Rancāns. Un nu tas ir noticis!
Meža / savvaļas bišu jeb kūzulu (doru) taka atrodas Ogres Zilo kalnu sākumā no Ikšķiles puses, 1 km no Ikšķiles dzelceļa stacijas. Tās garums – 2 km.
Zilo kalnu aģentūras direktors Aivars Tauriņš atzīst, ka šis ir “ļoti veiksmīgs privātās un publiskās partnerības piemērs.” Aģentūra, kuras pienākumos ietilpst arī novada pašvaldības mežu apsaimniekošana, no izcērtamajām platībām Ivaram piedāvā kokus ar cauriem, iztrunējušiem vidiem. Daudzos no tiem jau savulaik dzīvojušas bites. Ivaram šie citiem nederīgie vītoli, ozoli, egles, priedes pārtop lietaskokos – kūzulos. Tā savvaļas bišu dores sauc dravnieka bērnības zemē – Latgalē. Viņš šos kokus ved uz savu darbnīcu un izžāvē. Tad izdezinficē ar propolisu, ierīko grīdu, uzliek jumtiņu, aizved uz mežu un uzvelk kokā. Lielākie meža bišu mājokļi tiek novietoti uz zemes.
Pašlaik Meža bišu takā atrodas 15 šajā pavasarī un vasarā iekārtoti kūzuli, un jau trijos no tiem apmetušies spieti. Nav un arī nevar būt divu vienādu kūzulu – to izskatu nosaka izmantojamais materiāls un arī darinātāja tā brīža noskaņojums. Tukšajā mājoklī bites pašas savelk šūnas, veidojot interesantus rakstus.
Turklāt par katru no meža bišu mājokļiem Ivars glabā savu stāstu, tāpēc takas apmeklējums par īstu piedzīvojumu kļūst, ja, iepriekš sazinoties, ekskursijā dodamies kopā ar tās izveidotāju. Protams, pastaigas pa Meža bišu taku sabiedrotie ir svaigs gaiss un cilvēka nesabojāta dabas ainava.
Ivars Rancāns ir pārliecināts: “Bitīte var glābt pasauli, bet, lai tā būtu, mums tā jāatdod atpakaļ dabai. Vislabāk bitītei dzīvot mežā, jo te nav apdraudējuma. Mājas bitei apkārt ir sējumi, kas apstrādāti ar indēm, tāpēc tā slimo. Savvaļnieces ir daudz izturīgākas, ar labāku imunitāti. Neslimo. Turklāt tām nav arī stresa, jo cilvēks nelien mājokļos un neķeksē medu. Šo principu ievērosim arī Ogres Zilo kalnu Meža bišu takā. Ja medus nesēja būs piestrādājusi tik pilnu stropu, ka pašai tajā vietas vairs nav, un aizgājusi projām, šo medutiņu atstāsim caunām un citiem meža iemītniekiem.
Tomēr arī meža bite pārdzīvo grūtus laikus. Kokus izcērt, tāpēc tā spiesta mājot zemē vai meklēt patvērumu pilsētā, taču no turienes to raida projām. Cilvēkam ir jāpalīdz savvaļas bītītei izdzīvot!”
Dabas parka “Ogres Zilie kalni” Meža bišu taka ir tikai viena no aktivitātēm, kas apliecina Zilo kalnu aģentūras rūpi par dabu un cilvēku izglītošanu. Ar laiku mājokļus savvaļas bitēm paredzēts ierīkot arī citos Ogres novada pašvaldības mežos.
Tāpat dabas procesu iepazīšana un izzināšana raksturīga jau tradicionāli ik pavasari notiekošajām Ogres Zilo kalnu Meža dienām, ik rudeni skolēnu gaidītajām un atzinīgi novērtētajām Meža zinību praktiskajām laboratorijām un citiem pasākumiem.
Foto – Vitolds Gabrāns
Publicēšanai sagatavojusi Zilo kalnu aģentūra, publicēts žurnālā Baltijas koks