Kompleksa teritorijā jāievēro spēkā esošie normatīvie akti.

 Normatīvais ietvars

1. Starptautiskie normatīvie akti

Apvienoto Nāciju Organizācijas Eiropas Ekonomikas komisijas 1998. gada 25. jūnija Orhūsas konvencija (26.04.2002.) ir nolīgums par tiesībām piekļūt informācijai, kas saistīta ar vides jautājumiem, un par sabiedrības līdzdalību lēmumu pieņemšanā un iespēju griezties tiesu iestādēs. Orhūsas konvencija nosaka sabiedrības un valsts pārvaldes iestāžu attiecības saistībā ar vides jautājumiem, sevišķi – pieeju informācijai, sabiedrības dalību lēmumu pieņemšanā un iespēju griezties tiesu iestādēs.

Konvencija „Par bioloģisko daudzveidību’” Latvijā pieņemta un apstiprināta ar likumu “Par 1992. gada 5. jūnija Riodežaneiro Konvenciju par bioloģisko daudzveidību”” (31.08.1995). Šīs konvencijas mērķis ir bioloģiskās daudzveidības saglabāšana un dzīvās dabas ilgtspējīga izmantošana.

Bernes 1979. gada konvencija „Par Eiropas dzīvās dabas un dabisko dzīvotņu aizsardzību””, kas Latvijā apstiprināta ar likumu „Par 1979. gada Bernes Konvenciju par Eiropas dzīvās dabas un dabisko dzīvotņu saglabāšanu”” (17.12.1996.). Konvencijas mērķi ir aizsargāt savvaļas floru un faunu – augu un dzīvnieku dabiskās dzīvotnes, īpaši tās sugas un dzīvotnes, kuru aizsardzībai nepieciešama vairāku valstu sadarbība, kā arī veicināt šādu sadarbību. Īpašs uzsvars likts uz apdraudētajām un izzūdošajām sugām, tai skaitā apdraudētajām un izzūdošajām migrējošajām sugām.

Eiropas Padomes Direktīva 92/43/EEC „Par dabisko biotopu, savvaļas faunas un floras aizsardzību”” (21.05.1992.). Direktīvas mērķis ir veicināt bioloģiskās daudzveidības saglabāšanos, veicot dabisko biotopu, faunas un floras aizsardzību. Direktīva paredz, ka katrai dalībvalstij ir jāizveido aizsargājamo dabas teritoriju tīkls (NATURA 2000), kas nodrošinātu direktīvu pielikumos minēto sugu un biotopu atbilstošu aizsardzību. Direktīva nosaka dažādus aizsardzības pasākumus, lai izveidotu stingru augu un dzīvnieku aizsardzības režīmu.

Eiropas ainavu konvencija (20.10.2000.) Latvijā pieņemta 29.03.2007. ar likumu “Par Eiropas ainavu konvenciju””, kur dalībvalstis apstiprina, ka Eiropas ainavu kvalitāte un daudzveidība ir kopīgs resurss un ka ir jāsadarbojas, lai ainavas aizsargātu un pārvaldītu.

2. Latvijas normatīvie akti

Aģentūra un tās amatpersonas darbojas, pamatojoties uz Publisko aģentūru likumu, (pieņemts: 01.12.2009). Šā likuma mērķis ir nodrošināt publisko aģentūru darbības tiesiskos pamatus, kā arī valsts un atvasinātu publisku personu resursu efektīvu izmantošanu sabiedrības vajadzību apmierināšanai un kvalitatīvu pakalpojumu sniegšanai. Ar mantu, kuru Ogres un Ikšķiles pašvaldības ir nodevušas aģentūras valdījumā vai lietošanā, aģentūra rīkojas minētā likuma 24.pantā noteiktajā kārtībā.

Likums par pašvaldībām (pieņemts: 19.05.1994). Likums reglamentē Latvijas pašvaldību darbības vispārīgos noteikumus un ekonomisko pamatu, pašvaldību kompetenci, domes un tās institūciju, kā arī domes priekšsēdētāja tiesības un pienākumus, pašvaldību attiecības ar Ministru kabinetu un ministrijām, kā arī pašvaldību savstarpējo attiecību vispārīgos noteikumus.

Valsts pārvaldes iekārtas likums (pieņemts: 06.06.2002), tā mērķis ir nodrošināt demokrātisku, tiesisku, efektīvu, atklātu un sabiedrībai pieejamu valsts pārvaldi.

Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likums (pieņemts: 19.07.1995). Šā likuma mērķis ir panākt, lai publiskas personas finanšu līdzekļi un manta tiktu izmantota likumīgi un atbilstoši iedzīvotāju interesēm, novērst to izšķērdēšanu un nelietderīgu izmantošanu, kā arī ierobežot valsts amatpersonu korupciju.

Zemes pārvaldības likums (pieņemts: 30.10.2014). Likuma mērķis ir veicināt ilgtspējīgu zemes izmantošanu un aizsardzību.

Sporta likums (pieņemts: 24.10.2002), tā mērķis ir noteikt sporta organizēšanas un attīstības vispārīgos un tiesiskos pamatus, sporta organizāciju, valsts un pašvaldību institūciju savstarpējās attiecības un pamatuzdevumus sporta attīstībā un sporta finansēšanas pamatus, kā arī principus, kas ievērojami, iesaistoties starptautiskajā sporta kustībā.

Tūrisma likums (pieņemts: 17.09.1998). Likuma mērķis ir radīt tiesisku pamatu tūrisma nozares attīstībai Latvijā, noteikt kārtību, kādā valsts pārvaldes iestādes, pašvaldības un komersanti darbojas tūrisma jomā, un aizsargāt tūristu intereses.

Vides aizsardzības likums (pieņemts 02.11.2006.). Likuma mērķis ir veicināt ilgtspējīgu attīstību vides aizsardzībā un radīt un nodrošināt efektīvu vides aizsardzības sistēmu: saglabāt, aizsargāt un uzlabot vides kvalitāti, saglabāt bioloģisko daudzveidību, veicināt dabas resursu ilgtspējīgu izmantošanu, kā arī nodrošināt sabiedrības līdzdalību.

Bioloģiskās daudzveidības nacionālā programma (apstiprināta 16.05.2000.) Pieņemta, lai veicinātu resursu ilgtspējīgu, dabu nenoplicinošu izmantošanu, nodrošinātu ar šiem mērķiem saistīto starptautisko saistību izpildi.

Likums „Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām” (pieņemts 02.03.1993.) nosaka īpaši aizsargājamo dabas teritoriju sistēmas darbības principus, nosaka aizsargājamo teritoriju kategorijas un nepieciešamību tām izstrādāt dabas aizsardzības plānus un individuālos aizsardzības un izmantošanas noteikumus. Likums nosaka, ka „dabas parki ir teritorijas, kas pārstāv noteikta apvidus dabas un kultūrvēsturiskās vērtības un kas ir piemērotas sabiedrības atpūtai, izglītošanai un audzināšanai”, kā arī to, ka organizējot atpūtu un veicot saimniecisko darbību dabas parkos, jānodrošina „… tajos esošo dabas un kultūrvēsturisko vērtību saglabāšana”.

Likums definē Eiropas nozīmes aizsargājamo dabas teritoriju Natura 2000 izveidošanas mērķus, reglamentē tajās paredzēto darbību veikšanu, nosaka, ka tajās jāpiemēro nepieciešamie aizsardzības pasākumi, lai saglabātu vai atjaunotu tos biotopus un sugu populācijas, kuru dēļ attiecīgā teritorija izveidota. Likumam pielikumā pievienots Eiropas nozīmes aizsargājamo dabas teritoriju (Natura 2000) saraksts. Dabas parks „Ogres Zilie kalni” ir B tipa teritorija (teritorijas kods LV0305200), kas noteikta īpaši aizsargājamo sugu, izņemot putnus, un īpaši aizsargājamo biotopu aizsardzībai.

„Noteikumi par dabas parkiem” (MK noteikumi Nr.83, pieņemti 09.03.1999., izdoti saskaņā ar likuma „Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām” 13. panta otro daļu). Šie noteikumi nosaka dabas parka “Ogres Zilie kalni” teritoriju un tās ārējās robežas (40. pielikums).

„Īpaši aizsargājamo dabas teritoriju vispārējie aizsardzības un izmantošanas noteikumi“ (MK noteikumi Nr. 264, pieņemti 16.03.2010., izdoti saskaņā ar likuma “Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām“.14.panta otro daļu un 16.pantu) nosaka īpaši aizsargājamo dabas teritoriju vispārējo aizsardzības un izmantošanas kārtību, tajā skaitā pieļaujamos un aizliegtos darbības veidus aizsargājamās teritorijās. Šie noteikumi ir spēkā dabas parkā “Ogres Zilie kalni”, kamēr nav pieņemti un izsludināti individuālie teritorijas aizsardzības un apsaimniekošanas noteikumi, kuru projekts ir iekļauts 2011.gadā izstrādātajā dabas aizsardzības plānā.

„Noteikumi par īpaši aizsargājamās dabas teritorijas dabas aizsardzības plāna saturu un izstrādes kārtību” (MK noteikumi Nr. 686, 09.10.2007., izdoti saskaņā ar likuma “Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām” 18.panta trešo daļu). Dabas aizsardzības plāns dabas parkam „Ogres Zilie kalni” ir izstrādāts saskaņā ar šiem noteikumiem.

„Sugu un biotopu aizsardzības likums” (pieņemts 16.03.2000.) regulē bioloģiskās daudzveidības nodrošināšanu, nosaka Latvijai raksturīgo sugu un biotopu aizsardzības veicināšanu, nosaka valsts institūciju kompetenci sugu un biotopu aizsardzības uzraudzībā un saglabāšanas veicināšanā, kā arī zemes īpašnieku un pastāvīgo lietotāju pienākumus un tiesības sugu un biotopu aizsardzībā, kā arī nosaka nepieciešamību veikt sugu un biotopu monitoringu.

„Noteikumi par īpaši aizsargājamo sugu un ierobežoti izmantojamo īpaši aizsargājamo sugu sarakstu” (MK noteikumi Nr. 396, 14.11.2000., izdoti saskaņā ar Sugu un biotopu aizsardzības likuma 4.panta 1.punktu) nosaka sugu sarakstu, kurā iekļautas apdraudētās, izzūdošās vai retās sugas, vai arī sugas, kuras apdzīvo specifiskus biotopus. Dabas parkā „Ogres Zilie kalni” līdz šim ir konstatētas 14 šī saraksta vaskulāro augu sugas, 6 putnu sugas un vairākas kukaiņu sugas.

„Noteikumi par īpaši aizsargājamo biotopu veidu sarakstu” (MK noteikumi Nr. 421, 05.12.2000., izdoti saskaņā ar Sugu un biotopu aizsardzības likuma 4.panta 2.punktu) nosaka biotopu sarakstu, kurā iekļauti apdraudēti vai reti biotopi. Dabas parkā „Ogres Zilie kalni” ir konstatēts viens Latvijā īpaši aizsargājamo biotopu veids, kas teritorijā aizņem lielu platību (214,6 ha).

„Noteikumi par Latvijā sastopamo Eiropas Savienības prioritāro sugu un biotopu sarakstu” (MK noteikumi Nr.153, 21.02.2006., izdoti saskaņā ar Sugu un biotopu aizsardzības likuma 4.panta7.punktu). Dabas parkā „Ogres Zilie kalni” ir konstatēti 3 ES īpaši aizsargājamie biotopi, no kuriem 2 ir prioritāri aizsargājamie biotopi.

Metodika „Eiropas Savienības nozīmes īpaši aizsargājamie biotopi Latvijā” (Vides Ministrijas rīkojums Nr. 93, 15.03.2010.). Saskaņā ar šo metodiku noteikti un kartēti ES nozīmes biotopi dabas parkā.

„Meža likums” (pieņemts 24.02.2000.). Likuma mērķis ir regulēt mežu ilgtspējīgu apsaimniekošanu, nosakot arī meža īpašnieku tiesības un pienākumus.

„Dabas aizsardzības noteikumi meža apsaimniekošanā” (MK noteikumi Nr. 936, pieņemti 18.12.2012., izdoti saskaņā ar Meža likuma 37.pantu) nosaka vispārējās dabas aizsardzības prasības meža apsaimniekošanā.

“Noteikumi par meža aizsardzības pasākumiem un ārkārtējās situācijas izsludināšanu mežā” (MK noteikumi Nr. 947, 18.12.2012., izdoti saskaņā ar Meža likuma 28.pantu) – nosaka meža aizsardzības pasākumus, to izpildes kārtību un termiņus, kārtību, kādā izsludināmas ārkārtas situācijas sakarā ar meža ugunsgrēku izplatīšanos, meža kaitēkļu savairošanos un slimību izplatīšanos masveidā.

“Noteikumi par atmežošanas kompensācijas noteikšanas kritērijiem, aprēķināšanas un atlīdzināšanas kārtību” (MK noteikumi Nr. 889, pieņemti 18.12.2012., izdoti saskaņā ar Meža likuma 41.panta trešo daļu). Noteikumi nosaka ar atmežošanu izraisīto negatīvo seku kompensācijas noteikšanas kritērijus, aprēķināšanas un atlīdzināšanas kārtību.

„Noteikumi par preventīvajiem un sanācijas pasākumiem un kārtību, kādā novērtējams kaitējums videi un aprēķināmas preventīvo, neatliekamo un sanācijas pasākumu izmaksas”(MK noteikumi Nr.281, 24.04.2007.) Dabas parkā „Ogres Zilie kalni” nereti tiek konstatēta koku bojāšana vai iznīcināšana īpaši aizsargājamos biotopos, kā arī aizsargājamo augu sugu ievākšana teritorijā; nepieciešama pārkāpumus izdarījušo personu identificēšana un par šiem pārkāpumiem paredzēto sankciju piemērošana.

Likums „Par ietekmes uz vidi novērtējumu” (pieņemts 14.10.1998.). Likumā noteikta kārtība, kā novērtēt paredzētās darbības vai plānošanas dokumenta īstenošanas iespējamo ietekmi uz vidi, izstrādāt priekšlikumus nelabvēlīgas ietekmes novēršanai vai samazināšanai vai aizliegtu paredzētās darbības uzsākšanu.

“Kārtība, kādā novērtē paredzētās darbības ietekmi uz vidi un akceptē paredzēto darbību”(MK not.Nr. 18, 13.01.2015., izdoti saskaņā ar likumu “Par ietekmes uz vidi novērtējumu“). Noteikumi nosaka kārtību, kādā novērtējama paredzētās darbības ietekme uz vidi.

Noteikumi „Kārtība, kādā veicams ietekmes uz vidi stratēģiskais novērtējums” (MK noteikumi Nr. 157, 23.03.2004., izdoti saskaņā ar likumu “Par ietekmes uz vidi novērtējumu”). Noteikumi nosaka kārtību, kādā veicams ietekmes uz vidi stratēģiskais novērtējums.

Noteikumi „Kārtība, kādā novērtējama ietekme uz Eiropas nozīmes īpaši aizsargājamo dabas teritoriju (NATURA 2000)” (MK noteikumi Nr. 300, 19.04.2011., izdoti saskaņā ar likuma “Par ietekmes uz vidi novērtējumu“), nosaka, kā novērtējama to paredzēto darbību ietekme uz Eiropas nozīmes īpaši aizsargājamo dabas teritoriju (NATURA 2000), kuru īstenošanai nav jāveic ietekmes uz vidi novērtējums. Ietekmi uz Natura 2000 teritoriju novērtē, ņemot vērā to, kā paredzētā darbība (atsevišķi vai kopā ar citām darbībām) ietekmēs Natura 2000 teritoriju, tās ekoloģiskās funkcijas, integritāti un izveidošanas un aizsardzības mērķus. Dabas parkā „Ogres Zilie kalni” saskaņā ar šo kārtību jāvērtē visas paredzētās darbības, kas saistās ar paredzēto lielāko infrastruktūras objektu veidošanu, kā arī paplašināšanu un apsaimniekošanu.

Noteikumi “Kārtība, kādā Valsts vides dienests izdod tehniskos noteikumus paredzētajai darbībai” (MK noteikumi Nr.30, 27.01.2015., izdoti saskaņā ar likuma “Par ietekmes uz vidi novērtējumu” 13.pantu) nosaka paredzētās darbības, kurām nav nepieciešams ietekmes uz vidi novērtējums, bet kuru veikšanai ir nepieciešami tehniskie noteikumi.